ATPAKAĻ
        MENU
        Uz galda stāv visu variantu arsenāls – divu veidu mazgājamās autiņbikses, pamperi un mazgājamie pārtīšanas autiņi

        Saņemu daudzus padomus un ieteikumus no apkārtējām mammām, un arī gana daudz “Kad piedzims, tad redzēsi”. Un patiešām redzēsim, kad mazulis piedzims. Bet man tomēr patīk domāt, ka varu apdomāt un pārdomāt dažādās iespējas, ko un kā mēs varētu darīt mazuļa jautājumos. Lai nebūtu drausmīga vilšanās sevī un realitātē, manuprāt, ir ļoti svarīgi būt gataviem dažādiem scenārijiem. Kā ar gulēšanu – gulēs gultā, gulēs pie mums, gulēs šūpulī. Neviens jau īsti nezin, kā situācija atrisināsies mūsmājās, bet es taču par tām visām iespējām varu padomāt, neiespringstot uz vienu un pareizo. Un pēdējais teikums kaut kā sasummē visu to sajūtu, kas mums ir autiņbiksīšu jautājumā – neiespringt uz vienu perfekto veidu, ko un kā darīsim. Tāpēc to saucam par stratēģiju, jo sratēģijām ir scenāriji, var būt nobīdes un ir iespējami dažādi gala rezultāti.

        Esmu rakstījusi gan par gatavošanos un lietu sagādāšanu mazajam, gan par to, kā man iet ar Zero Waste grūtniecības laikā, un pamperu jautājumu laikam atstāju saldajā ēdienā. Mūsu stratēģija bija izpētīt, kādas iespējas vispār ir pieejamas. Tad sagatavotiet, cik nu iespējams. Un pats galvenais – palikt atvērtiem dažādām realitātēm. Mūsu gadījumā esam nonākuši pie secinājuma, ka noteikti mēģināsim mazgājamos autiņus, bet neiespringsim, ja ērtuma labad būs jāuzliek kāds veikalā nopērkams pampers. Par mazgājamiem autiņiem daudziem ir viedoklis. Ir tādi vecāki, kas ir iztikuši tikai ar tādiem un saka, ka ir easy-peasy. Ir tādi vecāki, kas tam ir pilnīgi pret pat nepamēģinot. Bet visbiežāk ir tie, kas ir mēģinājuši, darījuši uz visiem 100%, tad kaut kas nav sanācis un atmetuši. Mēs esam nonākuši pie tā, ka pilnīgi visā vajag ievērot mērenību un atrast veidus, kā lietas strādā tieši mums, tāpēc galējības te ir galīgi nevietā. Jā, ir tādi vecāki, kas dzīvo tikai ar mazgājamiem autiņiem, bet ne visiem tā ir jādara. Un izskatās, ka mēs varētu darīt kaut ko līdzīgu – izmantosim kombinēto metodi.

        ● STRATĒĢIJA ●

        Palasīju pāris blogos par dažādām stratēģijām pamperu jautājumā, un vislielāko atbalstu tomēr saņēma kombinētā metode. Katram tā izpaužas ļoti citādi, bet ideja ir sekojoša – tiek izmantoti gan pamperi, gan mazgājamie autiņi. Tāds ir arī mūsu pašreizējais plāns. Ieteikumi bija ļoti dažādi, bet galvenā doma ir tāda, ka mazgājamie autiņi tiek izmantoti, cik nu bieži un daudz ir iespējams, un pamperus atstāt ārkārtējām situācijām. Ārkārtējs ir tāds skaļš vārds, bet, ja bērnam iekaist dibens no nakts autiņiem vai ja bērns neguļ, jo laukā salst sačurāts dibens, tad tas ir pietiekoši liels iemesls, lai izmantotu pamperus. Tas pats attiecas uz pirmo laiku ar mazuli (īpaši, ja tas ir pirmais bērniņš) – ja tāpat ir vajadzīgs neizsakāmi daudz enerģijas pierast pie jaunajiem apstākļiem, kāpēc to padarīt grūtāku?

        Mēs šobrīd uz to skatāmies tā, ka pirmo laiku (tie var būt arī mēneši) padzīvosim ar pamperiem. Pieradīsim pie jaunās situācijas, iepazīsim mazuli, sajutīsim bērniņa ritmu un ieiesim savā ikdienas ritmā. Kad viss šķitīs jau tā kā mazliet skaidrs, liksim klāt mazgājamos autiņus. Tos mēģināsim izmantot, cik nu ir iespējams. Droši vien paeksperimentēsim ar autiņiem naktī, lai redzētu, kā mums veicas tad. Ja liksies traki par grūtu vai mazulim nepatiks, nemocīsim ne sevi, ne mazo. Un tad vienreiz lietojamie pamperi paliek situācijām, kad vieglāk būtu nenēsāt daudz sačurātas lupatas, tas ir, pastaigās (it īpaši aukstajā laikā, jo vasarā autiņus var mierīgi nomainīt arī ārā), pārbraucienos, varbūt arī naktīs un ciemiņos.

        Šie ir visvairāk eko mazgājamie autiņi, jo nesatur ne grama sintētikas. Man laipni atdeva vienu jaunu komplektu.

        Viens gan ir skaidrs – mazgājamos autiņus nevar likt vienā “katlā” ar pamperiem. Ar to es domāju, ka tos abus nevar uztvert pilnīgi vienādi un gaidīt tieši tādu pašu rezultātu. Tās ir divas pilnīgi atšķirīgas metodes, kā izvairīties no sakakātām biksēm, un uz to tieši tā arī jāskatās. Ja grib noņemt autiņu, sarullēt un izmest miskastē, tad ar mazgājamiem autiņiem tas noteikti nestrādās. Cik skatos un pētu, uz abām lietām ir jāskatās ļoti atšķirīgi un no mazgājamām autiņbiksēm nav jāgaida pamperu lietošanas ērtums. Viens variants, kā nemazgāt katru autiņu atsevišķi, ir glabāt tos speciālos maisos, kurus ik pa laikam iztukšo un izmazgā. Otrs vairants ir likt izmantotos autiņus etiķūdenī, lai tie tur dezinficējas un neož, un ik pa laikam iemest veļas mašīnā. Man šobrīd otrais variants šķiet vispiemērotākais, bet to jau redzēsim praksē. Pats galvenais ir izveidot savu sistēmu, kas nodrošina abu variantu ērtu lietošanu ikdienā.

        Pats svarīgākais mūsu stratēģijā ir pielāgošanās spēja! Mēs patiešām gatavojamies dažādiem scenārijiem. Arī tādam, ka mums var neizdoties. Tā pilnīgi noteikti ir daudz vieglāk, jo neiespiežu sevi stūrī ar saviem uzskatiem un lozungiem. Ja strikti pieturēšos pie kaut kādiem noteikumiem, tie visticamāk izplēnēs gana ātri, un apkārtējie varēs teikt “man taču bija taisnība”. Man patīk domāt, ka lieliem, striktiem plānotājiem dzīve ievieš lielas korekcijas. Tāpēc galējību piepildītus izsaucienus laikam no manis nedzirdēsiet.

         

        ● MAZGĀJAMĀS AUTIŅBIKSĪTES ●

        Tas jau sen vairāk nav kā senos laikos, kad pie dibena piesēja marles un autiņi bija jāberž ar rokām. Šī štelle ir pamatīgi attīstījusies mums visiem par labu. Ir tik daudz dažādas firmas, kas piedāvā smukas, krāsainas bikšeles, kurās ieliek speciālus ielikņus. Un ir arī super eko varianti, kur nav ne grama sintētikas. Ir tādi autiņi, kas ir pogājami, ar ļipučkām un sienami. Iespējas un dizaini ir neizmērojamā daudzumā – atliek tik izvēlēties, kas labāk iet pie sirds. Manuprāt, ir baigi grūti pateikt, kas vislabāk strādās pašam, ja nav iespējas pamēģināt dažādus variantus. Tāpēc mēs laipni pieņēmām no apkārtējiem (draugiem un paziņām) dažādas mazgājamās autiņbiksītes. Tā, lai varam saprast, kura sistēma mums der un patīk vislabāk, un kuros autiņos gribētu ieguldīt arī savus līdzekļus. Līdz šim mēs šajā jautājumā neesam ieguldījuši ne centa, bet ir divi maisi ar autiņbiksītēm jau mājās.

        Tās mazgājamās autiņbikses patiesībā ir tik smukas!

        Labā (un arī ilgtspējīgā un ekoloģiskā) lieta mazgājamos autiņos ir tā, ka viens bērns tos nespēj novalkāt. Tie ir padodami tālāk no ģimenes uz ģimeni, un var pēc laika atkal atnākt atpakaļ pie tevis. Tā pie mums ir atceļojušas ļoti dažādas autiņbikses. Iemēģināsim roku visos variantos un skatīsimies, kas derēs mūsu bērnam un ikdienai. Manuprāt, drošāk ir apprasīties apkārt pēc izmēģinājuma autiņbiksēm un tikai tad ieguldīties savā komplektā (ja vispār tāds ir vajadzīgs, jo var jau iztikt arī ar aizdotiem), jo mazgājamās autiņbikses nav lēts īstermiņa pirkums. Ilgtermiņā tie noteikti atmaksājas vēl ar uzzviju, bet, ja grib tikai pamēģināt, tad gan varētu sanākt dārgs prieks. Tāpēc mēs aizņemamies un mēģināsim, nemaksājot žūksni naudas.

        Ir ļoti dažādas diskusijas par to, vai mazgājamie autiņi patiešām ir tik ekoloģiski, jo tie tiek bieži mazgāti. Es godīgi neesmu traki iedziļinājusies (nav sanācis novirzīt savas prioritātes tam) šajā jautājumā, bet tā ietekme uz dabu esot līdzīga kā ar pamperu lietošanu. Man patīk domāt, ka tomēr mazgājamās autiņbikses ir dabai draudzīgāks risinājums kaut vai tā dēļ, ka neveido tos milzīgos atkritumu kalnus. Ja nemazgā katru autiņu atsevišķi veļasmašīnā, tad domājams, ka nav tik traki. Bet jūs noteikti variet padalīties ar jums zināmo informāciju, ja kaut ko esiet lasījuši. Man būtu interesanti tomēr kaut ko palasīt šajā jautājumā.

         

        ● PAMPERU PAMPERI ●

        Ar pamperiem es domāju visas vienreiz lietojamās autiņbikses (mēs tos tā esam iesaukuši, kaut gan pamperi ir viena noteikta firma). Skaidri zinu to, ka darīšu visu, lai izvairītos pirkt ne-eko pamperus. Ne tāpēc, ka eko izklausās smukāk, bet gan tāpēc, ka lielai daļai pamperu sastāvā ir baigie draņķi. Visas tās želejas, sintētiskie materiāli un vēl sazin kas nekādā veidā nevar būt veselīgi mazuļa dibenam. Ja es pati tādus nelietoju, tad kāpēc es kaut ko tādu liktu uz bērna dibena? Šāda tipa pamperi arī īsti nesadalās dabā, ko vienreiz novēroja mana paziņa sausajā tualetē. Tika jaukta nost veca sausā tualete, kurā bija iemesti arī kādi pamperi un paketes. Viss bija sadalījies, sakompostējies, bet paketes un pamperi gan izskatījās kā vakar iemesti (tie tika tur ielikti daudzus gadus atpakaļ). Man ar to visu informāciju pietiek, lai pati nelietotu sintētiskās, super advancētās paketes, un to pašu plānojam darīt arī savam mazulim pamperu jautājumā.

        Eko pamperi ir tik ļoti dažādi, tāpēc esot jāmeklē “savējie”. Tie pārsvarā ir ražoti no nebalinātas kokvilnas vai bambusa materiāla, ir pretalerģiski un ļoti saudzīgi mazuļa dibenam. Cilvēki ir teikuši, ka daļa no eko pamperiem sliktāk uzsūc vai nav tik mīksti, bet domāju, ka šajā plašajā pasaules tirgū ir kādi, kas gan labi uzsūks, gan liksies pietiekami mīksti mazuļa dibenam. Mēs noteikti iemēģināsim tepat Latvijā nopērkamos eko pamperus, lai saprastu, kādi tie ir. Bet ļoti iespējams sūtīsim kādus variantus arī no citām valstīm. Kad atradīsim “savējos”, iegādāsimies lielāku daudzumu, lai pietiek ilgākam laikam (un es neesmu aizmirsusi par mainīgo izmēru). Mūsu gadījumā ļoti gribētos atrast pamperus, kas ir iepakoti papīrā vai kartona kastēs, ne plastmasas pakās (diezgan ironiski, ka lielākā daļa eko pamperu ir ieliktas plastmasas iepakojumos), bet tas jau tiks risināts vēlāk.

        ● PĀRTĪŠANAS AUTIŅI UN MITRĀS SALVETES ●

        Un tad vēl ir tāda lieta kā vienreiz lietojamie pārtīšanas autiņi un salvetes. Abi rada gana daudz atkritumu, lai mēs meklētu kaut kādas alternatīvas. Un šobrīd esam veiksmīgi tās atraduši! Pārtīšanas autiņus var uztaisīt (un arī iegādāties) mazgājamos. Tie pārsvarā ir kokvilnas audumi, kuriem tiek piešūts vai pielīmēts ūdens necaurlaidīgs audums. Es tādus dažus dabūšu no vienas paziņas, un pārējos sašūšu no veikalā nopirktā auduma. Tos pat var baigi nešūt, bet vienkārši sagriezt vajadzīgos lielumos. Šādus autiņus var droši mazgāt veļasmašīnā un lietot daudz un atkārtoti. Tādā veidā tiks izslēgti tie kalni ar pārtīšanas lupatām, kas visu laiku tiek izmesti miskastē.

        Ūdens necaurlaidīgs audums, kuram mēģināšu apšūt maliņas. Bet visticamāk man tādi smuki būs kādi divi.

        Tas pats attiecas uz mitrajām salvetēm – bez tām var iztikt. Mājas apstākļos var iztikt, jo dupsi var nomazgāt. Ja ir jādodas kaut kur ārpus mājas, “mitrās salvetes” var pagatavot pats un paņemt līdzi maisiņā. Tieši pāris dienas atpakaļ runāju ar Aromstudijas vadītāju par paštaisītām mitrajām salvetēm, un viņa iedeva foršu padomu. Var sagriezt marles vai kādu citu audumu mazākos gabalos, samērcēt kumelīšu ziedūdenī un ielikt kādā ūdens necaurlaidīgā maisiņā (pat mūsmājās ir vēl kāds tāds). Kad ir vajadzība, izmanto, izmantoto salveti ieliek citā maisiņā un mājās izmazgā. Ja negribas mazgāt, varot nopirkt kaut kādus plānos medicīniskos audumus aptiekā (tas audums, kurš ir samērcēts spirtā, ko izmanto pie spricēšanas), kurus var arī izmest miskastē. Tādā veidā vismaz netiek pirkti daudzi plastmasas iepakojumi, kā arī izmestas izžuvušās salvetes, ja nav paspēts tās izlietot. Sagatavo, cik būs vajadzīgas, un viss.

         

        x x x

        Sanāca gari un plaši, bet citādāk es nevarēju. Man tik bieži uzdod pamperu jautājumus, ka man bija jāsaliek viss vienā ierakstā. Un ceru, ka šis ieraksts arī dos atbildes tiem, kas personīgi nav jautājuši, bet visu laiku tomēr prātā to turējuši. Rezumē ir tāds, ka stratēģija nenozīmē simtprocentīgs plāns, tā nav iekalta akmenī, ko man pēc tam būs jāmēģina paslēpt un aprakt. Jo vairāk mēs būsim spējīgi pielāgoties ikdienas notikumiem, jo vieglāk un ērtāk ir dzīvot. Jo galējības nav veselīgas arī ar labajiem nodomiem.

         

        Bildes: Andis Arnicāns

         

        Mana meita pati parādīja savu attieksmi pret pamperiem. Un jau pašā “pirmajā laikā”… Respektīvi, kā pačurāja, tā bļāva, kamēr nebija pamperis nomainīts. Tad parēķiniet, kāds budžets iznāk!! Tā kā tolaik vēl nebija māmiņu algas, nebija arī izvēles: sāku vilkt viņai plēves biksītes ar autiņiem iekšā. Nebija ne vainas: skaisti izaugām.
        Pievienojos komentāriem, ka nav jau ar rokām jāmazgā…

        Sveika, prieks lasīt tavu blogu, vispār prieks par cilvēkiem, kas tik ļoti iemieso dzīvē zero waste ideju. Man ir trīs bērni un tēma par mazgājamajām autiņbiksēm joprojām aktuāla, tā kā esmu dzemējusi gan tālajā 2006 gadā, gan 2009, kad daudzi idejai pret pamperu patēriņu pievērsās krīzes sakarā, gan tikko 2017, kad vienkārši pasaulē ir daudz vairāk atkritumu un daudz vairāk cilvēku, kas to sākuši saskatīt, tad varu teikt, ka izvēle, kādus autiņus lietot ir bijusi vienmēr, taču tie aspekti, kas strauca laiku laikos atšķirās. Ar primo bērnu bija visgrūtāk ieviest mazgājamās autiņbikses, jo tie bija laiki, kad eko un bio, un dabiskais uzreiz tika ļoti ”sadārdzināts”, tātad, parastai jaunai tikko beigušai augstskolu, par minimālo algu strādājošu cilvēku ģimenei diezgan padārgs prieks, ja jānopērk komplekts uzreiz, bet par laimi bija pieejams ebay, angļu valodas zināšanas un es internetā biju pa daļiņai iegādājusies mazlietotus Tots Bots un Imse Vimse komplektiņus, puikam patik , tas gan bija jau pusgada vecumā un ar laiku piepirku vēl klāt, autiņus un pildāmos ielikņus pat samācījos sašūt pati, ad vispār bija gan ietaupījums, gan videi draudzīgāk 😉 Kad dzima metiņa, arī sākumā nobijos lietot no dzimšanas, jo dzima ziemā un nezināju, kā būs ar noplūdēm,bet gāja laiks un ap pavasara pusi jau atkal lietojām autiņu sistēmu, šoreiz gan nopriku visu Bambino Mio sistēmu, piebildīšu, ka arī brāļa lietotās autiņbikses vēl labāk saglabājušās tika lieotas, jo tā ir mazgājamo autiņbikšu priekšrocība, tās var atstāt mantojumā 🙂 Pēc krīzes laiks bija kā radīts zero waste, jo daudzi beidzot kaut naudas apsvērumu dēļ aizdomājās par to, vai ir vērts bez apstājas pirkt plastmasas pamperus un pēc 3 h tos izmest miskastē… Ar trešo bērniņu, kas ilgi ”nācis” šobrīd izvēlos softbums un no fitted tipa imse vimse man ļoti patika pirmajam, tagad sūtot no viņu mājas lapas var arī uztrāpīt kādai akcijai 😉 man gan vairs mantojumā pēc 9 gadiem vairs nav māsas autiņbikses, jo tās atdevu tālāk, bet domas, ka šīs sistēma darbojas, man nav mainījušās, ir uzlabojusies tikai pieeja un attīstījušās tehnikas un uzsūktspēja šāda tipa autiņiem, kas ir lieliski, jo tie pamperu kalni, ko redzu, kad tiek izvestas miskastes manas ielas mājām man uzdzen šermuļus..

        Jau sen, kopš dzirdēju par mazgājamām autiņbiksītēm, gribēju arī savam mazulim tādas. Bija mazliet neērti kādam jautāt padomu, jo biežāk nācās dzirdēt, ka tad, kad piedzims mazais, tad es ātri pārdomāšu. Tagad beidzot gandrīz no pašas dzimšanas izmēğināju dažus, atradu savu variantu un man nešķiet, ka tie tik ļoti atņemtu manu laiku vai laistu garām vai darītu vēl kaut ko, ar ko mani tā biedēja. Esmu sajūsmā, ka nav katru dienu jāmet ārā pamperu kaudze. Vienīgais, kas mani drusku satrauc – vai jums neliekas, ka dupsis ir slapjāks? Vai arī tas nav tik ļoti, lai kādam kaitētu?

        Mums tagad mazulis ir piedzimis, un lēnām mēģinām ielikt savā ritmā arī mazgājamos autiņus. Pirmos mēnešus nelietojām, jo tie cēla ļoti dupsi uz augšu un dēls vairāk atvēma. Tagad ir paaudzies un ķeršos pie to lietošanas. Mums bija tā pato problēma – dupsis bija traki slapjš, bet man uzrakstīja viena sieviete, ka ir vērtīgi uztaisīt dziļo autiņu attīrīšanu, lai tie pareizi uzsūktu. Es izmantoju šo pamācību, un tieši tagad mazgājās: https://softbums.lv/ka/ka-kopt/. Redzēs, vai tas līdzēs 🙂

        Diaper Free Baby ir metode, kuru arī var lietot “paralēli” mazgājamajiem un eko pampēriem. Bet katrs bērns uz to reaģē atšķirīgi. Ar pirmo bērnu es sāku “ķert” zīmes no 4mēnešu vecuma un tā tas dabīgi aizgāja – mazā man norādija , kad grib pačurāt,/pakakāt. No sākuma turēju virs izlientes, un, kad sāka sēdēt, tad jau uzreiz uz poda. Bet otro bērnu man tas “kontakts” nav tik dziļš un tur es tikai tagad ( 7.mēnešos) sāku saprast, kad viņam vajag “pa lielam”. Bet šī metode ir patīkamāka nekā jebkuri pampēri,īpaši, kad bērns sāk ēst “cieto pārtiku”,jo tad atkrīt nepatīkamā ļoooti kakainā un smirdīgā dibena mazgāšana 😉 Tikai noslauki ar papīru, kā pieaugušajam un viss. 😉
        Bet katram savs. Un ir tiiik daudz iespēju tagd pielāgot bērna audzināšanu savām interesēm un ticībām, ka galvenais ir saglabāt veselīgas un mīlošas pāra attiecības. Tad arī bērns būs laimīgs, ja jūs būsiet laimīgi. Ar vai bez atkritumiem 😉 (šis bija nelūgts padoms). Lai izdodas nosargāt savu privātumu “neprivātuma pasaulē” 😉

        Mēs tam visam tieši tā arī pieejam – ar mieru un saprātu. Tagad esam nopirkuši mazliet eko pamperus, samazgājuši visus autiņus un tad jau redzēs, kurā brīdī esam gatavi ķerties klāt. Kas zina, varbūt jau pašā sākumā 🙂 Es papētīšu vairāk par to Diaper Free Baby, paldies!

        Es savam delinam lietoju Softbums autinus no dzimsanas lidz gandriz 2 gadu vecumam. Mans labakais pirkums! Eko vienreizejos Moltex lietoju tikai uz nakti un, kad zinaju, ka nebus pec 2h iespeja nomainit. Es biju sagadajusi gana daudz, lai nav katru otro dienu janemas ar mazgasanu. Loti patika, ka nav vajadziga loti specializeta kopsana.
        Partisanas palaidzins fors bija no Ikea – kokvilna un otra puse gumijains materials.
        Mitras salvetes – pirmajiem menesiem, kad mazula zonglesana virs krana liekas biedejosa 😀 no Nature babycare / Naty

        Lai viss izdodas!

        Paldies par tik praktiskiem ieteikumiem! :))

        Maza pieredze no mums. Pirmajiem 4 bērniem lietojam mazgājamās autiņbiksītes pa dienu. Arī ārpus mājas. Uz nakti likam Eko pamperus. Vienmēr jau pastāv nobīdes un arī mums tadu bija, bet vidēji mēs ikdienā patērējām +/- 1 pamperu naktī un autiņus mazgājam katru otro dienu. Pastaigās ejot, dzīvoju pēc principa, ja bērns guļ, autiņu nemainīt, jo vins jūtas labi, kad pamodās uzreiz slapjas bikseles nost un pēc tam visu pārējo. Toreiz pirms 11 gadiem nebija liela izvēle ne mazgājamos autiņos, ne vienreizējos. Tāpēc visu regulāri sūtīju no UK. Gribu iedrošināt Tevi- tas ir iespējams, iepirkt pamperus ilgākam laikam, pat ja izmēri mainās 😉 ļoti praktiski un ērti, jo mājās to vienmēr ir.
        Tagad dzīvojam valstī, kur atkritumus šķiro un parstrada, tāpēc nav sirdsapziņas pārmetumi. Jo pēdējiem diviem bērniem ir tikai Eko pamperi. Tāds bija mūsu ģimenes galējais lemums. Lai vai kā dzīvē ies un kādu lēmumu jūs kopā pienemsiet- galvenais, lai miers mājās.

        Mīļš, mīļš paldies 🙂

        Noteikti laicīgi jāsagatavo arī krūštura ieliknīši. Šis mani personīgi pamatīgi pārsteidza, jo vai nu palaidu garām, vai maz par to runā. Pasūtīju skaistu audumu jau sašūtus no Etsy, dažāda biezuma, katrs savā laikā noderēja. Mazgāju kopā ar mazuļa ieliknīšiem. Vēl pirms mazajiem turpat Etsy iegādājo auduma higiēnas paketes sev, tās pašas bija līdzi uz dzemdību namu un tiek turpinātas lietot arī tagad. Mana pieredze, galvenais lai ir labs drybag, kur to visu diskrēti un viegli nogādāt līdz veļasmašīnai. Tev viss izdosies, nav raķešzinātne, patiešām! 🙂

        Jā, es arī krūstura ieliknīšus esmu jau noskatījusi. Būs pavisam drīz jāpasūta kopā ar tām auduma paketēm 🙂

        Patīkami nosvērts plāns, lai izdodas! Daļu no eko autiņiem vismaz teorētiski var kompostēt, esat pētījuši iespējas? Man kaut kāda brīdī palika žēl, ka neieviesām mazgājamos autiņus, jo tomēr lieli izdevumi tiem vienreizējajiem (uz podiņa bērnu esam dabūjuši nesen, 2 ar mazu astīti gados). Ja lietotu kādus lētos-parastos, tad vēl tā, bet eko autiņi maksā (pamēģinājām Naty un Bambo, bet par labākajiem atzinām Moony, vienkārši perfekts izstrādājums!)
        Par ilgu autiņu glabāšanu līdz mazgāšanai, iespējams, var neuztraukties- ja bērns būs piena atgrūdējs, tad tāpat katru dienu jāmazgā čupa ar drēbēm un slaukāmajām drāniņām. Vispār par labāko pirmsgrūtniecības pirkumu atzīstu veļasmašīnu ar žāvētāju, citādi nevarētu izturēt, ka katru dienu jākarina miljons mazas drēbītes.
        Elimination communication izklausās pēc kārtējā veida, kā panākt, ka mammai vispār nav savas dzīves un atpūtas, bet 24/7 jāskatās uz bērnu, ja nu tūliņ čurās. Principā ar mazu bērnu, vēl jo vairāk pirmo, tāpat ir pietiekami noņemšanās, lai izmantotu visus iespējamos īsceļus, ko sniedz mūsu civilizācija, tai skaitā pamperus vai ērti mazgājamus autiņus.

        Jā, esmu dzirdējusi par žāvētāja lielo lomu ģimenē ar bērniem, bet mums tagad būs jāiztiek. Diezgan nesen iegādājāmies veļasmašīnu, bet tai nav tādas funkcijas. Gan ar nākamiem bērniem tiksim arī pie tādas 🙂

        Lai veicas ar mazgājamām autiņbiksēm! Diemžēl mans stāsts nav tik iedvesmojošs – neviens no maniem bērniem līdz pat pusotra gada vecumam nespēja izturēt ilgāk par 15-20 min. nečurājis. Vienkārši tecēja, bez īpašām pazīmēm. Meita jau runāja un pati nokomentēja -slapja bikse! Citu! Tā ir urīnpūšļa nobriešanas īpatnība, tiklīdz ir sakrājies neliels daudzums, rodas iekšēja kairinājums un viss tiek izlaists ārā, Spēja uzkrāt rodas vēlāk. Tāpēc arī podiņmācība bija jāatliek līdz apmēram 2 gadu vecumam, jo citādi viņi pačurāja podā un pēc 15 min biksēs, un tad atkal un atkal, jo es fiziski nespēju visu laiku kādu sēdināt uz poda un izklaidēt, vienlaikus pieskatot mazāko vai lielāko (vai abus). Atceros eksperimenta dienas – man pa dienu bija jāizmazgā 15 bikšeles. Tā kā par traku, vai ne? Atliku un samierinājos, ka manējie nav brīnumbērni, kas gada vecumā prasa podu un ticiet – visi lieto tualeti un pamperos neviens nestaigā…

        Tieši tāpēc esmu elastīga ar lielo plānošanu, jo nekad neko nevar zināt. Mums var izdoties un var arī neizdoties, un abos gadījumos pasaule zem kājām nesagrūs. Paldies, ka padalījies ar savu pieredzi 🙂

        Man jau šķiet, ka viss kārtībā ieplānotais nav nekas revolucionārs un ir daudzu vecāku izmēģināts. Tas ko mēdz iebilst ir par palielinātu ūdens un mazgājamā līdzekļa izmantošanu un, līdz ar to, nav tā ka tas neatstāj nekādus nospiedumus planētas ekosistēmā.
        Tādus vienreizlietojamo paladziņu jēgu nekad neesmu sapratusi un neesmu izmantojusi. Nedzīvoju Lv un visās veselības iestādēs ir papīrs rullī, ko paklāt un pēc tam izmest un pārstrādāt. ?
        Salvetes ikdienā tiešām nav vajadzīgas.. Ūdens ir vislabākā izvēle. ?

        Tie paladziņi tieši ir noderīgi, lai vienreiz lietojamos papīrus nelietotu 🙂 Mēs cenšamies izslēgt visus iespējamos nevajadzīgos atkritumus arī ārpus mājas, tāpēc var noderēt 🙂

        Papīrs jau gan ir atkritumu veids, kuru ļoti veiksmīgi pārstrādā ? Auduma autiņš arī ir izmantojams variants, bet būs jāmazgā. Pei

        Autiņus var mazgāt ar visu pārējo veļu, kas tāpat tiek mazgāta, tāpēc nepatērēs nekādus papildus resursus. Protams, zaļā pēda abiem ir ļoti diskutabls jautājums, bet mēs paši savā ikdienā cenšamies vienkārši atteikties no visiem iespējamiem atkritumiem. Katrā mājās un ģimenē tomēr ir citādi 🙂

        Bet ja skatās plašāk, tad papīrs viegli sadalās (biodegradējas), savukārt ūdensizturīgs audums pēc lietošanas beigām vienkārši tāpat neizzudīs.. Bet, protams, katra paša ziņā ir izvēle. Vienkārši mana doma, ka šāds papīrs ir daudzkārtlabāks par tiem sintētiskajiem vienreizlietojamiem autiņiem.

        Papīrs noteikti ir labāks par sintētiskiem pamperiem, tas nu ir skaidrs!

        Bērnam 8 mēneši un mazgāšana ir mūsu ikdiena. Dzīvojam lauku sētā un mums NAV VEĻASMAŠĪNAS. Pārtīšanai izmantojam kokvilnas auduma paladziņus, arī laikā, kad vēl rotaļājās guļus. Ikdienā arī marles autiņus kā dvielīšus vai citādi. Sākumā likām arī biksītēs, bet ātri sapratām, ka marli grūti izmazgāt. Iekrāsojas. Pēc tam internetā pasūtinājām bambusa ieliktnīšus. Pirms rāpošanas likām uz medicīniskās vaskadrānas un kokvilnas paladziņa (parastā galda vaskadrāna ir auksta). Rīta un ikdienas mazgāšanos veicam ar vati un ūdeni. Vanniņā mazgājam TIKAI ar ūdeni, ziepes nelietojam vispār.
        Šobrīd mums ir kādas 12 mazgājamās autiņbiksītes un 25 bambusa ieliktnīši tumši pelēkā krāsā. Izmazgājas viegli.
        Smaga vilšanās: parasti saslapinās ne tikai ieliktnītis, bet arī pašas autiņbiksītes. Reti sanāk nomainīt tikai ieliktnīti. Tā kā bieži mazgājam ar rokām vai vārām uz plīts, iekrājam kopā.

        Bet uzreiz sapratām, ka lietosim arī vienreizlietojamās. Slimnīcā sākām un turpinām izbraucienos ārpus mājas. Ilgu laiku naktī un ārā lietojām mazgājamās, bet tad sākām pieradināt nogulēt visu nakti bez pamošanās un negribējās nakts vidū mainīt drēbes. Tagad arī ārā liekam “Naty”, jo ir auksts. Bērns visas diendusas guļ tikai ārā.

        Šobrīd jau radinām pie podiņa ((8 mēnešos pati sēž) un visas lielās darīšanas arī sanāk podiņā. Tas ražots no augu atliekām un pēcāk iestādīsim dārzā. Zemē sadalās. Daudzi apbrīno un sākumā bija šokā, bet iedrošināja vecvecāki, kuriem svaigā atmiņā ir marļu vārīšana uz plīts. Tomēr pilnīgi noteikti vajag padomāt arī par vecāku mieru un noteiktās situācijās atļauties vienreizlietojamās — lai dzīve nepārvēršas par vergošanu bērna autiņbiksītēm. Lai visiem veicas!

        Paldies par iedvesmojošo komentāru!! 🙂

        Lasu Jūsu blogu jau no gandrīz pašiem pirmsākumiem. Dažām lietām piekrītu, dažām galīgi nē. Šo to esmu pamainījusi un ikdienas gaitā iedomājos par Jūsu izmantotajām lietām un apdomājos divreiz. BET, šis raksts kaut kā galīgi lasījās ar mokām. Laura, manuprāt, Jums nevajadzētu katru savu vārdu izskaidrot, katru savu teikumu izskaidrot, lai tikai kāds nepārprot un neizsaka kādu aizrādījumu…vismaz kaut kā šoreiz raksts atstāja tādu iespaidu. Man atkal šķiet, ka šajā bezviedokļa un relativitātes pasaulē ir tikai ok būt ar savām domām, viedokļiem nostājām. Kļūdīties arī ir labi. Strikti pieturēties pie uzskatiem arī mēdz būt labi…

        Anna, es tik ļoti priecājos, ka lasi manu blogu no paša sākuma 🙂 Izlasiju tavu komentāru un padomāju, padiskutēju ar Andi, un saprotu, no kurienes man nāk piesardzīgā rakstīšana par dažiem tematiem. Bet tas, lai paliek pie manis..
        Lai forša diena 🙂

        Uff. Nu baigi gari. Visu vārds vārdā nespēju izlasīt.
        Sekoju jums nesen, kopš brīža par paziņošanu, ka braucat uz Cēsīm.
        Gribu piebilst, ka kā cilvēks ar lielu pieredzi un daudz bērniem (man 4), lasu ar palielu skepsi jūs. Un ne tikai par bērnkopības jautājumiem. Bērnu parādīšanās bieži apgāž mūsu pārliecības, perfekcionismu un pat dzīves prioritātes un uztveri. Tas viss jums vēl priekšā.
        Runājot par zīdaiņu higiēnas lietām, jūsu dzīvesveidam vispiemērotākā ir dabiskās higiēnas metode. Jūsu garajā autiņbikšu aprakstā neatradu ne vārda par to. Par to var palasīt manā blogā http://www.zidisana.com/2015/03/dabiska-bernu-higiena-dzive-bez.html?m=1

        Lai jums veicas!

        Es gan, 6 bērnu mamma, lasu šo blogu ar prieku, apbrīnu un patiesu cieņu! No sirds iedvesmojos un to kas der mūsu ģimenei pielāgoju mums. Ziniet, kad mums piedzima pirmais bērniņš, daudzi biedēja, ka piedzims bērns, tad redzēsiet… ka bērns negulēs, daudz raudās utml., bet nekas no tā nepiepildījās. Tomēr tas nelika cilvēkiem paklusēt, sekoja tālākie norādījumi un padomi… Tagad guļ? Nekas nāks zobi un negulēs. Bet arī tas nepiepildījās. Tāpēc Laura, Jums viss izdodies! Uz priekšu!

        Gunta, man tā patīk tavs komentārs! Un es esmu ar to attieksmi, ka viss izdosies! Paldies, paldies! 🙂

        Es te arī laikam gribu par tiem etikjūdeñiem padalīties- neredzu jēgu, lietojam kombinēto ar SoftBums un ekopamperiem, reizēm sanāk katru trešo dienu mazgāt un nekas nesmird arī bez kādiem etikjiem. Vienkārši iemetam grozā un miers. Varbūt ja baigi karstā telpa tad sāk smirdēt?! Bēbīšu izdalījumi jau vispār nav baigi smirdīgie.. un par to ekologiskumu- pārējās drēbes tak tāpat jāmazgā, takā pat baigi biežāk darbināt vełasmašīnu nesanāk. Kopumā SoftBums liekas tikpat viegli kā vienreizlietojamie.

        Paldies par padalīšanos! Man ļoti noder citu pieredze šādos jautājumos, jo šobrīd tikai domāju “kā būtu, ja būtu”. Kad būsim situācijā, redzēsim, bet šis liek padomāt, ka stratēģijai varbūt jāmaina virziens 🙂 Paldies!

        Mēs sākām uzreiz slimnīcā. Nospriedām, ka tā kā mums (vecākiem un sīcītim) tāpat nav nekādas pieredzes ne ar vieniem, ne ar otriem, tad nejutīsim starpību. Māsiņa mēģināja atrunāt, jo mekonijs būšot dikti ķēpīgs. Jā, bija, bet viss izmazgājās un pēc saules peldes atkal spoži balta bikšele.
        Mājās mums ir divi lieli maisi uz maiņām netīrajiem autiņiem un divi mazi, aizvelkami pastaigām un ceļošanai. Katru otro nakti iesviežam vešmašīnā, kas arī izdara visu darbu. Vislabākais padoms, kam, par laimi, noticējām – netīrās biksītes likt SAUSĀ atvērtā maisā (nevis ar rāvējslēdzi vai vāku). Lai neveidotos amonijs (kas dod to briesmīgo centrālstacijas parfīmu), nepieciešams gaiss. Un viss; ja ļoti gribas, maisa apakšā var ielikt mutautiņu ar dažiem pilieniem ēteriskās eļļas. Mikrobi daudz labāk vairojas siltā, mitrā vidē, tapēc “slapjais spainis” starp daudziem mazgājamo autiņu vecākiem ir jau novecojusi un neieteikta prakse. Gan jau metodes dažādas, bet noteikti neiesaku etiķi likt klāt, tas var neizskaloties un, atkarībā no firmas, ietekmēt arī autiņu efektivitāti.
        Emīlam uz trīsdiennieka ceļojumā pāri Eiropai (nepieciešamība drīzāk, nevis brīvdienas, bet arī par to dzirdējām daudzus “tad jau jūs redzēsiet…”) bija arī ārā metamie pamperi, bet tos nopirkām kompostējamus. Lietošanas vienkāršums, manuprāt, neatšķiras, mans vīrs teica, ka mazgājamie ir pat vienkāršāki, jo ar pogām nevar sajaukt izmēru, bet man patīk zināt, ka nav jāskrien uz veikalu, bet varu vienkārši samest veļas mašīnā kopā ar mūsu pašu dvieļiem un apakšbiksēm. (;
        Katrā gadījumā, jebkurā kombinacijā, domāju, atmaksājas izmēģināt! Lai priecīgi eksperimenti!

        Kā man patīk šāda tipa komentāri, paldies! 🙂 Patiešām noderīgi!

        Ar mazuļiem man pagaidām ir maza darīšana, bet kaut kā es pamanos aizlasīties arī līdz autiņiem. 😀 Paklau, kādos atkritumos ir jānonāk audumam? Vēl derīgās drēbes parasti jau kaut kur nododu vai ielieku tam paredzētajos konteineros, bet kā ir ar novazātiem audumiem, kuri vairs nav lietojami? Ir arī kaut kādas speciālas tvertnes?

        Un vēl.. Par tām salvetēm.. A kas tām vainas? Pie manis, te Vācijā, daudzi arī paši lieto tos tā saucamos mitros tualetes papīrus, kas principā ir vienkārši mitrās salvetes, kuras var mest tualetes podā. Vai tad tās nodara kādu postu?

        Par audumiem runājot – Latvijā tos nepārstrādā, bet ved uz citām valstīm, tāpēc mēs aizvedam vienkārši uz H&M. Tur nododam visus vecos palagus, samazgātās un caurās drēbes, un nebaidos iemest arī savalkāto apakšveļu. To tāpat pārstrādā. Tā http://www.atkritumi.lv mājas lapas kartē rāda vēl pāris vietas, bet Rīgas vietā vairāk tekstilu nepieņem. Par pārējiem Latvijas punktiem nezināšu teikt.

        Ar salvetēm ir tāpat kā ar daudzām lietām – ja var iztikt un neradīt nekādu negatīvu efektu uz pasauli, kāpēc izmantot? Plus, tās vienmēr nāk plastmasas iepakojumā, jo citādi pavisam vienkārši tās nevarētu pārdot. Un mums ar to pietiek, lai meklētu kādu labāku, ilgspējīgāku alternatīvu 🙂

        Sveiki! Es saviem abiem bērniem lietoju auduma pamperus (ALVA – pirku ebay par labu cenu), pirmos mēnešus gan nesanāca tos lietot jo bija krietni par lielu, bet tad iztikām ar BAMBO eko pamperiem(labākā cenas un kvalitātes/uzsūkšanas pieredze). Auduma pamperi noteikti atmaksājas. Es tos sakrāju 3dienas bļodā ar etiķa vai sodas ūdeni. Un tad arī mazgāju pēc 3 dienām. Uz nakti un pastaigās gan liku vienreizējos. Sākumā mazgājot pirku speciālos eko mazgāšanas līdzekļus, bet tad sapratu ka izcili var izmazgāt ar etiķi vai sodu un turpmāk lietoju tik tos. Vislabāk auduma pamperus žāvēt ārā – svaigums un saule lieliski balina un dezinficē 😉 Labākai uzsūktspējai var lietot divus ielikņus. Un tās skaistās krāsas auduma pamperiem tā priecē :))

        Paldies! Pozitīvā pieredze ļoti iedvesmo 🙂

        Mazgajamie autiņi ir forši, smuki un ērti! Lietoju Latvija noperkamos SoftBums – pirmas bus slapju bikšu reizes, jo nepieciesams, lai piereguletu izmēru – tā lai nelaiž garām un lai nesaspiež kājiņas. velak viss ir viegli – glaba atseviska maisaa un reizi divās dienās izmazgā! Jarekinas, ka tomer ik pa stundai/divan jamaina ieliktnis, tad ari nebus nekadu problemu ar nepatiku pret slapjumu, bet nu parspraust knopku ir dazu sekunzu jautajums. uz nakti un kaut kur dodoties arpus majas, tomer uzliekam parasto pamperu. Par to mazgasanu gan nepiekritu – elektriba tomer ir atjaunojams resurss, īpaši pie mums Latvijā, kamēr pampers ir teju vai mūžīgs piesārņotājs 🙂

        Paldies par pozitīvo pieredzi 🙂 Tāda ļoti iedvesmo!

        Par to mazgāšanu un neekoloģiskumu, tur jau netiek lietota tikai elektrība, bet arī ūdens un mazgājamais līdzeklis (ja lieto). Bet drēbes mazajam tāpat tiek mazgātas, tāpēc pielikt klāt autiņbikšu ieliktņus neko nemaina 🙂

        Arī mēs plānojam izmantot mazgājamos autiņus. Uz dzemdību namu gan ņemsim vienreizlietojamas eko-autiņbiksītes un salvetes. Man tas nešķiet ne sarežgīti ne apgrūtinoši, tā darīja gan mūsu mammas, gan vecmammas un vecvecmammas. Mani priecē ideja par audumu kopšanu, jo man patīk audumi, nekā lielu atkritumu kaudžu veidošana. Iedvesmojos daudz no Youtube mammām, izpētīju visu ko vien varēju par auduma autiņbiksītēm vairāku mēnešu garumā, un tagad nevaru vien sagaidīt, kad sāksim izmantot tās. Ārpus mājām ir svarīga stratēģija un rīcības plāns un ceru, ka arī šādos gadījumos spēsīm iztikt bez veikala pamperiem. Vismaz esmu apņēmības un iedvesmas pilna, jo grūtības mani nebiedē 🙂

        Pastāsti man par savu stratēģiju ārā iešanai 🙂 Gribu iedvesmoties!

        Svarīgi sagatavoties un saplānot līdz sīkumiem, tāpat, kā ejot iepirkties zero waste stilā 🙂

        Lielisks ieraksts! Malacis,ka izvērtē visus scenàrijus, jo tiešàm nekad neko nevar 100% ieplànot! Patika idejas par daudzreiz lietojamajiem pārtìšanas autiņiem un mitrajàm salvetēm! Lai viss izdodas! ?

        Mīļš paldies ❤️

        Diezgan līdzīgi plāni kā mūsmājās. 🙂
        Pašā sākumā mēdz būt tā, ka mazgājamās autiņbikses vēl neder, jo ir par lielu, mēs sākām ap 2 mēnešu vecumu. Man patīk, ka nav miskaste ar kaudzi, nav klusībā jāpukst, ka ir kaka tikko svaigā autiņbiksē un izpaliek odīgā miskaste, jo vai nu viss tiek uzreiz likvidēts, vai eko-pamperā, kurā tas saturs nav ar tik spēcīgu aromātu… nezinu kāpēc tā, bet fakts.
        Lai izdodas!

        Anda, mīļš paldies par iedrošināšanu 🙂

        Paldies par ierakstu.Publiskās atbildes ir drosmīgs solis ;))))) Ir tik daudz ” piedzims-redzēsi” apkārt 😀
        Tiešām bija interesanti palasīt par plānošanas etapu, jo šobrīd tiesi šim eju cauri pati tagad.
        Man scenārijs līdzīgs, grūtāk iet ar sevis nostopēšanu uz Visu un Uzreiz…neticu, ka pirmo mēnesi izturēšu pēc sava ieplānota vienreizējo autiņbikšu scenārija, ātrāk gribēsies ķerties klāt auduma eksperimentiem-tāds man raksturs 😀

        Cik es saprotu no citu pieredzes, tie mazgājamie autiņi bieži pažiem mazājakajiem arī ir par lielu, tāpēc sanāk palietot parastos pamperus. Andis jau arī teica, ka varam ķerties klāt uzreiz, bet tad jāpiemeklē kāds jaundzimušo izmērs pirmajiem 2 mēnešiem 🙂 Lai izdodas!

        Man kāds paziņa, pāris dienas atpakaļ, pastāstīja par savu pieredzi ar pamperiem. Izradas, ka viņš jau no mazotnes (4 nedēļām) sācis pieradināt savu puiku pie podiņa/ tualetes (don’t worry mazulis netika sēdināts, vairāk pieturēts ar domu, izveidot rutīnu). Viņš mēģinājis uztvert momentu, kad mazais gribējis nokārtoties un šobrīd mazajam ir gads un 3 mēneši (nesen sāka pats staigāt) un viņu mājās pamperi tiek izmantoti tikai pa nakti vai garos izbraucienos. Kad pajautāju par to ko darījis, kad mazais kakājis, saņēmu atbildi, ka arī to mēģinājuši uzķert un tagad vienīgais veids kā viņš nokārtojas ir sēžot mammai uz poda, ar seju pret sienu un mazais klēpī, ar seju pret mammu.

        Biju dzirdējusi kaut kur par to, ka jo ātrāk pieradina pie podiņa rutīnas, jo vieglāk esot, kad mazulis pieaug.

        Lai izdodas atrast Jums labāko variantu. 😉

        Ļoti līdzīgu metodi izmantoja mana omīte, kas čurināja mazo uz avīzes pēc katras ēdienreizes. Jā, mazuļus var papētīt un iepazīt, un tādā veidā ieraudzīt, ko viņš dara, kad grib čurāt vai kakāt. Ja noķer pazīmes, mierīgi var sākt likt nokārtoties ārpus pamperīša 🙂

        Esmu šo metodi pētījusi un plānoju ieviest, kad bērniņš piedzims. Tā saucas “elimination communication”.

        Paldies par vienreizējp autiņu ideju☺
        Mums neder vairāklietojamie autiņi?Tiklīdz sajūt bebis slapjumu tā sākas liela raudăšana.

        Mammas te komentāros raksta, ka tad varētu būt biežāk jāpamaina – ik pēc divām stundām, lai dibens slapjšs nebūtu 🙂 Bet tās situācijas patiešām var būt dažādas.

        Sveika! Gribēju padalīties ar savu pieredzi. Ar pirmo bērniņu sākumā nezināju par mazgājamajām autiņbiksītēm, mazajam bija jau mēnesis, kad no vienas paziņas padzirdēju. Pagāja vēl viens mēnesis, līdz tās parādījās mūsmājās, jo bija vajadzīgs laiks, lai izsvērtu visus par un pret, jo cena nav tā lētākā viņiem, kā arī mazliet bailes, ka būs pārāk liela noņemšanās ar mazgāšanu. Tomēr iegādājāmies un sākām lietot. Pa dienu, pa mājām. Ārā ejot, ciemos ejot un uz nakti palikām pie vienreizlietojamajiem, jo bija ziema un mazgājamajiem gadās noplūdes, kuru dēļ biežāk nācās pārğērbt, nelikās forši ciemos esot ieraudzīt, ka mazajam noplūde un jāpārğērbj. Ar kopšanu nebija tik traki, izlietotos ielikņus glabāju spainī uz balkona un mazgāju reizi 3-4dienās, bikšeles izmazgāju ar rokām, jo tās mums bija tikai 5gb, ielikņi 2gb. Ik pa laikam vajadzēja veikt attīrošo mazgāšanu ( vairākas reizes veļasmašīnā bez līdzekļa vai ar sodu) – tad, kad likās, ka sāk ost vai sliktāk uzsūkt. Kopumā esmu ļoti apmierināta, jo nebija to pamperu kalni, draudzīgāk dēliņa mantībai un manuprāt, ātra izpratne par podu, jo agri saprata, ka foršāk ir bez autiņiem, jo viņi NAV TIK ērti kā parastie pamperi.
        Drīz būs mazais brālītis un ar prieku turpināšu izmantot mazgājamās autiņbiksītes, kuras pacietīgi skapī gaida savu otro iznācienu! 🙂
        Novēlu, lai iespējamais plāns izdodas un nepārdzīvot, ja neveiksies, kā iecerēts, jo galvenais ir māmiņas pašsajūta, jo ja mamma būs mierīga un laimīga, tāds arī būs bērniņš ?

        Mīļš, mīļš paldies par iedrošinošo komentāru 🙂

        Ieraudzīju kļūdu – ielikņi bija 20gb nevis 2 ?☺

        Veiksmi ar autiņiem! Mana līdzšinējā pieredze rāda, ka pierodot pie mazgājamiem autiņiem, šķiet savādi uzlikt parastos 🙂 Un manuprāt, ja prāts ir noskaņots uz to, ka tas nav grūti un ir forši (un jā – super smuki), tad tā arī ir. Galu galā, nav jau ar rokām jāmazgā (kas ir populārākais jautājums par tēmu mazgājamie autiņi – fui, viņi taču jāmazgā). Bet sevī pamanu vēlmi attaisnoties citiem, kad retu reizi sanāk parastos uzlikt 🙂

        Man tās sarunas ar apkārtējiem vēl priekšā, bet paldies par iedrošinājumu 🙂 Tas iedvesmo!

        KOMENTĒT

        Tavs e-pasts netiks publicēts. Obligātā informācija atzīmēta *