ATPAKAĻ
        MENU

        Mums, protams, ir savas mīļās vietas, kur parasti ejam iedzert kafiju, paēst pusdienas un panašķoties. Tā Rīgā lielākoties apmeklējām kādas 3-5 vietas, kur mums sakrīt  gaume gan ēdiena izvēlē, gan interjerā, gan arī filozofijā. Visās šīs vietās ir izdevies izveidot foršu, personīgu kontaktu ar personālu, un šad tad arī ieminamies par veidiem, kā katra no šīm kafejnīcām varētu samazināt to lielo atkritumu apjomu, kas tomēr tiek radīts ik dienas. Tā, piemēram, kafejnīcas Innocent un The Beginnings vairāk automātiski neliek salmiņus visos dzērienos, bet ļauj šo lēmumu pieņemt katram klientam pašam. Tā Cēsīs (tas nav mūsu pirksts) visās kafijas vietās dod 10% atlaidi, ja pērc dzērienu savā līdzpaņemtā krūzītē. Un tā viena no mūsu mīļākajām vietām – Terapija – vairāk netin dakšiņas un nazīšus salvetēs, bet izmanto speciāli uzšūtus fultrālīšus. Nav (un nezinu, vai tas maz ir iespējams) kafejnīcām jākļūst par Zero Waste, bet katrs mazais solītis, mūsuprāt, tomēr nozīmē ļoti, ļoti daudz.

         

        ● SALMIŅI ●

        Viena no lietām, kas man vienmēr likusies lieka, ir salmiņš dzērienā. Zinu, ka es neesmu vienīgā, jo citreiz redzu apmeklētājus pie blakus galda, saņemot dzērienu, uzreiz salmiņu izņemam no savas glāzes. Es arī zinu, ka ir liela daļa cilvēku, kuriem ļoti patīk salmiņi un nevēlētos no tiem atteikties, bet, mūsuprāt, kafejnīcām būtu jādod izvēles iespēja. Kāpēc man vienmēr apelsīna sula jāsaņem ar plastmasas trubiņu, kas tiks izmantota aptuveni 10 minūtes un uzreiz izmesta ārā? Ir kafejnīcas, kuras ir spērušas soli tālāk un ir atteikušās no automātiskajiem salmiņiem. Kā saka, ja gribi, tad aizej pakaļ pāris metrus savam salmiņam. Mums bija milzīgs prieks, ka The Beginnings ir atteikušies no salmiņiem dzērienos, jo tos tur lika arī siltajā matcha latte. Viņu apjoms, kādā tiek piedāvāti svaigie dzērieni, kuros parasti bija salmiņi, tomēr ir ļoti liels, un tāds solis arī samazina labu daudzumu atkritumu. Tieši to pašu izdarīja arī mūsu iecienītā kafijas un pusdienu vieta Innocent (viņi jau šo soli spēra gana sen!), kas baigi priecē.

         

        ● SALVETES ●

        Ejot paēst ārpus mājas, salvetes tomēr ir ļoti normāla lieta, ko saņemt kopā ar ēdienu, bet šad tad salvešu daudzums, ko var vienā ēdienreizē saņemt, mani ļoti pārsteidz. Ir gadījies, ka salvete ir pabāzta apakšā zem katra šķīvja, dzēriena un vēl rīki ietīti svaigā salvetē. Vai cilvēki patiešām tik daudz tās salvetes maz izmanto? Man visvairāk patīk, kad visi ēdienu, dzērieni un rīki nāk bez salvetēm, un tā ir mana izvēle salveti paņemt. Tā dara daudz kafejnīcu, un priecājamies redzēt jaunas un jaunas, kas šo ideju paķer. Piemēram, Rocket Bean visi rīki tiek atnesti uz smukiem koka statīviņiem, un salvetes tiek uzliktas uz galda tāpat. Ja gribi, tad paņem. Ja nesanāk sašmucēties, vienkārši salveti neņem. Bija milzīgs prieks, ka arī Terapija ir atteikusies no automātiskajām salvetēm, kas lielākā daļa vienkārši netiek izmantotas. Pēdējo reizi, kad bijām aizgājuši, pam
        anījām jauninājumu – dakšas un naži uz galda tika uzlikti smukos auduma fultrālīšos. Skaisti un ļoti ekonomiski.

        ● ATLAIDES ●

        Ir vēl viens veids, kā motivēt kafejnīcu klientus domāt mazliet zaļāk, un tas ir ar īpašām atlaidēm. Ir gana daudz kafejnīcu, kur saņem 10% atlaidi par to, ka esi atnācis ar savu krūzīti. Cēsīs tā ir lielākoties visās kafejnīcās! Zero Waste komūna šeit apstaigāja visas kafejnīcas, uzrunāja ar šo iniciatīvu un nonāca pie secinājuma – kāpēc gan ne? Iegūst gan daba, gan pats pārdevējs, jo neveidojas lieki atkritumi un nav jātērē vienreiz lietojamās krūzītes.

        Terapija, piemēram, piedāvā 5% atlaidi ēdienam, ja ņem to līdzi savā iepakojumā, nevis ēd uz vietas. Latvijā tas nav ļoti tālu aizgājis, bet daudzās ārvalstīs tā ir normāla prakse. Kā nekā, ņemot līdzi, es netērēju resursus, lai mani apkalpotu un nomazgātu traukus.

         

        ● ŠĶIROŠANA/KOMPOSTĒŠANA ●

        Mums liekas, ka tas būtu tikai normāli, ja katrā kafejnīcā visi atkritumi tiktu šķiroti. Pieļauju domu, ka daudzas jau to praktizē. Mums ļoti patika, kad parādījās restorāns Balts ar ekoloģiskākiem traukiem un šķirošanas tvertnēm, kur katrs klients var salikt savus atkritumus. Šķirošana ir viens lielais solis, kurš būtu tikai loģisks visās kafejnīcās, bet ir vietas, kuras iet soli tālāk un pareizos atkritumus kompostē. Tā, piemēram, dara Terapija, izvedot savus bioloģiskos atkritumus kompostēšanai. Tas, kā teikt, ir jau nākamai līmenis. Zinām, ka ir kafejnīcas, kas par to aktīvi domā un meklē iespējamos risinājumus, jo tādi ir! Tehnoloģijas ir tik ļoti attīstījušās, ka piedāvā kompostēt atkritumus turpat pagalmā, saražojot gāzi vai citu enerģiju!

         

        ● ZAĻĀKS IEPAKOJUMS ●

        Ak, kā es priecātos, ja būtu vairāk kafejnīcu, kur, kaut vai par papildus samaksu, būtu iespēja izvēlēties zaļāku līdzņemšanas iepakojumu. Es zinu, ka tādi varbūt nav visi, bet es labprāt piemaksātu savus 10 centus, lai līdzi paņemto iepakojumu varētu sašķirot vai pat kompostēt. Mēs papētījām jaunākos materiālus, un lietas ir aizgājušas patiešām tālu! Tepat Latvijā ražo bio plastmasu no kartupeļu cietes, un šie iepakojumi nebūt nav 10x dārgāki. Parēķinājām un tie sanāk apmēram 2,5x dārgāki kā parastās plastmasas iepakojumi. Bet tie vismaz ir kompostējami un nenodara ļaunumu dabai! Ir arī kafijas līdzņemšanas krūzītes, kuras tiek ražotas no šķirojamiem materiāliem, tāpat visi šķīvīši, kastītes un viss pārējais. Tik jāpameklē un vismaz jāpiedāvā tāda iespēja zaļāk domājošiem klientiem.

        Tā pati daudz pieminētā Terapija (viņi, šķiet, ir vistālāk šajos jautājumos) izmanto depozītu sistēmu ar stikla burciņām. Mērcītes un pudiņus var iegādāties tikai šādā iepakojumā, par ko papildus ir jāpiemaksā 25 centi. Ja atnes burciņu atpakaļ, saņemsi naudu atpakaļ. It kā liekas sarēžģiti, bet tā nemaz nav. Un visi viņu klienti ir saprotoši un dzīvo pēc kafejnīcas likumiem. Viņi taču ir tie, kas uzstāda noteikumus, vai ne?

        x x x

         

        Protams, mums ir sāpe, ka šādas iniciatīvas nenāk no valsts puses un ka tas viss ir uz biznesu sirdsapziņas. Šīs mazās izmaiņas būtu daudz biežāk sastopamas, ja būtu kāda īpaša motivācija no augšas. Bet tāpēc mums ir divtik liels prieks ieiet kādā kafejnīcā vai restorānā, kur par šīm lietām domā tāpat vien. Lai dzīve būtu labāka un pasaule tīrāka. Negribētu, lai komentāros sāktos cepiens, ko un kā mūsu valsts dara vai nedara, tāpēc labāk padalīsimies ar pozitīvo.

        Ko jūs esiet pamanījuši kafejnīcās atkritumu samazināšanas lauciņā? Un kādas izmaiņas vēl gribētos redzēt? 

        Kas zin, varbūt mēs ar savu padalīšanos varētu pakustināt lietas vēl vairāk uz priekšu?

         

        Bildes: Andis Arnicāns (Terapijā)

        12 COMMENTS

        Labdien!
        Jautājums ne īsti par tēmu, bet par iepakojumu – vai variet komentēt par šim bioplastmasas maisiem – http://www.bioplastics.lv/lv/videi-draudzigi-maisini ? Vai patiešām videi draudzīgi?

        Vadoties pēc Taviem ieteikumiem par līdzpaņemamo glāzi, lai arī pati jau sen lietoju tādas, šogad daudzi manējie ZS dāvanās saņems Keepcup. Stāstot par šo lielisko lietu citiem sapratu, ka cilvēki vienkarši neiedomājas paši, ka viņi taču var lietot savu krūzīti, ne vien ekologiski, bet smuki, jo pēc mana monloga man atbildēja lielām acīm:”nemaz nebiju iedomājies, ka tā var?! Domāju, ka tās ir kkādas īpašas vietas, kur tā drīkst darīt.” Sabiedrība pat, izrādās, nevar pati iedomāties! Manabalss.lv ir laba ideja. Un, ja par valdību, tad ņemot vērā skaļos saukļus, kas izskan Lielās talkas laikā, reklamās TV, tajā brīdī vajadzētu to popularizēt, jo cilvēki beidzot aizdomātos tālāk. Ja vien tagad būtu LV noteikti palīdzētu un lauztos šajā lietā iekšā, tā kā zinu vairākus TV cilvēkus.

        Jā, cilvēkiem bieži neienāk prātā, ka var iet uz kafejnīcu ar savu krūzi un uz veikalu ar savu maisiņu. Arī mūsu ģimenes no sākuma jutās mazliet dīvaini, bet tagad uz veikaliem un tirgu dodas ar saviem iepirkuma maisiņiem. Cerams, ka mums ar laiku sanāks cilvēkiem nodot ziņu, ka tas viss ir pilnīgi normāli :))

        Šāda “Terapijas”prakse, kad ir iespējams saņemt atpakaļ naudu par iepakojumu, ir Norvēģijā plastmasas pudelēm un dzērienu bundžiņām. Darbojas perfekti pat, ja cilvēks nav zaļi domājošs. Pudeles un bundžiņas tiek krātas un nestas uz veikalu pieņemšanas automātiem milzīgiem maisiem. Latvijā par plastmasas maisiņiem radās sašutums, jo liek maksāt vairāk, saprotams. Bet ar šo sistēmu, arī jāmaksā vairāk, bet ir iespēja dabūt atpakaļ, un savā ziņā pat uzkrāt naudu. Klau… ierosinājums! Seek the Simple jau ir ievērojams sekotāju pulks. Manabalss.lv jebkurš var izveidot iniciatīvu, ja, par to tiek savākti 10 000 balstu, tai ir jānonāk Saeimā izskatīšanai. Nez, ir īstais ceļš? 🙂 Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Latvijā ir atbildīga pašvaldības. Arī lielveikalu ķēdēm būtu jāuzņemas sava daļas atbildības. Ja kaut ko tādu ieviestu Latvijā, visi krūmi un pažobeles tiktu izķemmēti 🙂

        Arī Nīderlandē, kur dzīvojām, ļoti labi strādā šī depozītu sistēma. Tāda jau ir Lietuvā un Igaunijā, tāpēc cerams, ka gana drīz būs arī Latvijā 🙂

        Par to iniciatīvu manabalss.lv ir forša ideja, bet mēs šobrīd tajā lauciņā nelienam iekšā. Pats blogs un mūsu darbi šobrīd ir viss mūsu laiks un enerģija, ko gribētos ielikt. Bet nākamgad plānojam šādas tādas idejas un izmaiņas, kas varbūt mūs novedīs pie lielākiem projektiem 🙂

        Visām iniciatīvām jau nav jānāk no valsts jeb no “augšas” kā kaut kāds soda mērs – “Tagad visiem būs šķirot piespiedu kārtā!”, jo šādi tikai palielinās pretestība. Cik atceros, tad tieši Tavs posts FB ar prieku par plastmasas maisiņu nedošanu par brīvu, izraisīja vislielāko negatīvo komentāru vētru un cilvēku sašutumu. Manuprāt, tas pat ir ļoti apsveicami, ka iniciatīvu rada pati sabiedrība un uzņēmēji. Klients izsaka savu vēlmi, uzņēmējs, cerams, ieklausās, iet pretī. Ceru, ka visi kopā “izspiedīsim” arī depozīta sistēmu, kompostēšanas iespējas un beziepakojuma veikalus 🙂 Es pirms kāda laika palūdzu Costa kafejnīcā kafiju savā traukā, bet barista bija tā “sašuvusies”, ka jau bija ielējusi kafiju līdzņemamajā krūzītē, tad ieraudzīja manējo, pārlēja, un izmantoto izmeta jau tā pārpildītajā miskastē. I died inside a little… 🙂

        Bet vispār es balsoju par tām kafejnīcām, kur bez maksas ir pieejams krāna/filtrēts ūdens! Biju vienā restorānā, kur man kādas 3 reizes pārjautāja, vai tiešām tādu ūdeni vēlos, un piebilda, ka viņi nu gan nekādu atbildību nenes… sajutos nedaudz neiederīga tik smalkā vietā 🙂

        Jā, sabiedrībā un mazajos biznesos ir spēks 🙂 Par to valsts iesaistīšanos vairāk biju domājusi, ka tas varētu pakustināt lietas uz priekšu arī vietās, kurās šobrīd par to neiedomājas.

        Es pilnīgi zinu, kā tu jūties par to krūzīti Costā, jo man bija tieši tāda pati situācija ar salmiņu Miitā. Nevarēju pat puisim izskaidrot, kāpēc es to salmiņu negribēju un kāpēc vēl stulbāk bija to pēc 10 sekundēm izmest ārā. Bet neko darīt..

        Par tiem salmiņiem – neatminos kur, bet esmu dzērusi karstos dzērienus, kuros ir garā karotīte, bet tās rokturis patiesībā ir salmiņš. Principā tas ir metāla salmiņš ar maisāmu un pasmeļamu funkciju. Izcili piemērots tiem, kas bez šī neprot padzerties. Piedevām, ja tādu salmiņu liek gāzētos dzērienos, tas nepeld uz augšu.

        Jā, es šādus variantus arī esmu redzējusi 🙂

        Varbūt lauku reģionos vairāk, bet tomēr Rīgā arī, liela daļa kafeinīcu ēdienu pārpalikumus nodod lauksaimniecībām, kur tālāk rukši vai citi zvēriņi to apēd, un tas jau ir daudz, ka pārtika netiek vienkārši izmesta!

        Šādai iniciatīvai/sadarbībai ir tikai viens mīnuss – tā īsti nedrīkst darīt. Man agrāk arī likās, ka tas taču ir tik forši/lietderīgi/ilgtspējīgi utt. nodot kafejnīcu, skolu neapēstos ēdienus lauksaimniekiem (atceros, ka tā darīja arī manā skolā) līdz painteresējos par šo tematu nopietnāk. Un izrādās nodot sabiedriskās ēdināšanas atkritumus lauksaimniecības dzīvnieku barībai nedrīkst tādēļ, ka kafejnīcās/skolās ēd visdažādākie cilvēki – gan veseli, gan slimi. Tāpat arī slimības ir visdažādākās, un viens no veidiem, kā tās var izplatīties, ir dzīvniekiem dodot ēdienu, ar kuru tiešā saskarsmē ir bijis slims cilvēks. Dzīvnieciņš to apēd un vēlāk citi cilvēki apēd to dzīvnieciņu. Ja nemaldos viena no tādām slimībām ir hepatīts, bet es noteikti varu arī kļūdīties. Ar šīm lietām tāpat kā ar jebko citu – tas ciklā nekur nepazūd. Tāpēc pārtikas atkritumus (no sabiedriskās ēdināšanas) ir atļauts izmantot tikai, piemēram, zooloģisko dārzu dzīvniekiem vai citiem, kuri vēlāk paši nekļūst par pārtikas produktu.
        It kā jau varētu nošķirt, kas tiešām ir bijis kādam uz šķīvja un kas vienkārši palicis pāri, bet es nespēju iedomāties, kā tas būtu kontrolējams (jo biznesmeņi jau ir dažādi).
        Iespējams izklausās super-paranoiski (man kaut kādā mērā tas tā izklausās), bet nav dūmu bez uguns.

        Tā ir superīga ideja! Vienā komentārā Facebook pie šī raksta bija minēts, ka kafejnīca Mū Rīgā pēc plkst.16:30 visus ēdienus piedāvā ar 50% atlaidi, lai visu izpārdotu un nemestu pārtiku ārā. Man liekas, ka šādas iniciatīvas ir tik foršas!

        KOMENTĒT

        Tavs e-pasts netiks publicēts. Obligātā informācija atzīmēta *