ATPAKAĻ
        MENU

         

        Mēs svētkos gribam savus mīļos iepriecināt ar skaistām, jaukām dāvanām, foršu kopābūšanu un kādu gardu mielastu. Tas ir pilnīgi dabīgi un patiesi forši. Tik gribētos no tā visa noņemt lielo stresa devu, kas tam visam nāk līdzi. Vienkārši sagatavoties lielajai svinēšanai ar mieru un vieglumu sevī. Man šad tad paliek skumji, cik ļoti svētku svinēšana ir palikusi par patērēšanu, par pirkšanu un naudas tērēšanu. Un par Ziemassvētkiem runājot, tur mēs iztrakojamies uz pilnu klapi, jo jāpārsteidz ne tikai mīļotais, bet arī visas mammas, krustmātes un draugi. Gribam jūs iedvesmot uz citādu Ziemassvētku sagaidīšanu šogad, sākot ar pārdomām par dāvanām. Rakstā padalīšos ar mūsu pieredzi dāvanu došanā un saņemšanā tā, lai visi ir patiesi priecīgi un apmierināti.

         

        ● SAMAZINI DĀVANU APJOMU ●

        Es atceros no skolas laikiem, kad speciāli krāju naudu pirms Ziemassvētkiem, lai varētu nopirkt dāvaniņas visiem. Tās nebija lielas, bet gribējās nopirkt kaut ko mīļu ikkatram. Tā kā nevarēju iegādāties patiesi vērtīgas dāvanas, bieži sanāca nopirkt kaut kādu nieciņu, kas varbūt tam cilvēkam nemaz nav noderīgs. Domāju, ka mēs visi esam saņēmuši dāvanā kādu ķermeņa krēmu, kura smarža mazliet šķebina, un krūzi ar Ziemassvētku tematiku, bet kam tas viss ir vajadzīgs? Cilvēks ir domājis, gājis uz veikalu, tērējis naudu, bet saņēmējam īstena prieka par pašu dāvanu nemaz nav. Un tagad padomājam, cik reizes mēs paši esam aizgājuši uz veikalu, nopirkuši kaut ko, kas iekļaujas budžetā, nemaz nezinot, vai tam cilvēkam šis krāmiņš vispār ir vajadzīgs. Tas īpaši attiecas uz kaut kādiem svētku tematikas niekiem, kas pastāv uz plaukta nedēļu un tad tiek nogrūzti kādā kastē. Tā tomēr ir mūsu enerģija, laiks un nauda, ko ieguldam šajā procesā, un būtu forši, ja tā aizietu tur, kur tā patiešām tiktu novērtēta.

        Mēs ar manu Liepājas ģimeni jau pāris gadus atpakaļ sākām spēlēt spēles, lai samazinātu to dāvanu daudzumu, kas jānopērk uz Ziemassvētkiem (un pilnīgi noteikti, lai samazinātu izmaksas ap šo laiku). Mēs ik gadu izlozējam katrs vienu cilvēku, kuram dāvinām dāvanu. Šajā visā, protams, ir noteikumi – tiek noteikts budžets un caur citiem cilvēkiem ir jāuzzin, ko šis cilvēks vēlētos saņemt. Tādā veidā pēdējos gadus Ziemassvētku dāvanām katrs tērējam ap 30 eiro, iepriecinot vienu cilvēku ar īpašu dāvanu. Manai māsai ir mazas meitas, tāpēc viņas spēli vēl nespēlē. Bērniem atļaujam iegādāties pa kādai dāvanai, ja ir liela vēlēšanās. Man patiešām jāsaka, ka šis ir atrisinājis ļoti daudz problēmu. Viens, mums visiem nav tik drausmīgi jātērējas. Otrs, mēs sagādājam vienu dāvanu, kas būs vēlama un īpaša šim vienam cilvēkam. Un trešais, mēs paši saņemam tādu dāvanu, kādu vēlamies saņemt, nododot ziņu caur kādu. Visi priecīgi, mierīgi un apmierināti. Vismaz mūsu gadījumā.

         

        ● DĀVINI TO, KAS NODERĪGS ●

        Manuprāt, ir tik ļoti svarīgi meklēt vairantus, kā uzdāvināt noderīgas un labas lietas. Tādas, kuras patiesi priecēs dāvanas saņēmēju, nevis dāvinātāju. Dažbrīd šķiet, ka mēs dāvinām citiem tās lietas, kuras paši gribētu saņemt. Vai tā nav? Mēs savā ģimenē ne tikai Ziemassvētkos, bet arī citos svētkos praktizējam sarunāšanos par dāvanām. Kad kādam nāk svētki, vienmēr kārtīgi noprasām, ko viņš vēlētos saņemt. Citreiz tas ir kaut kas lielāks, kam cilvēks krāj naudu, tāpēc pielikt papildus eiro pie sakrātā būs visvērtīgāk. Andis tā vienā dzimšanas dienā gribēja nopirkt riteni, kam krāja naudu. Ja visi apkārtējie viņam dzimšanas dienā uzdāvinātu visādus nieciņus, nevis naudu, kas bija vajadzīga, viņš to riteni nebūtu nopircis. Un nebūtu tā milzīgā prieka par tik vērtīgu kop-dāvanu no visiem mīļajiem.

        Tāpēc RUNĀJIET! Tas ir pilnīgi normāli, ja pirms svētkiem noskaidro, ko cilvēks vēlētos saņemt. Es varu garantēt, ka saņēmēja prieks būs daudz lielāks par (iespējams bez pārsteiguma) norunātu dāvanu, nevis pārsteigumu – putekļu krājēju. Es domāju, ka mēs patiesi zinām tikai pašu, pašu tuvāko vēlmes. Ar to es domāju vīrus, sievas un bērnus (un pat ar viņiem varam gauži kļūdīties). Pārējiem gan ir vērtīgi pajautāt. Pat tad, ja tev šķiet, ka šo cilvēku tik labi pazīsti. Varbūt viņam tieši tobrīd ir kaut kāda slēptā vēlme, ko viņš nav pastāstījis apkārtējiem.

        Ja negribas prasīt un dāvināt noderīgo, tad vienmēr var pagatavot kaut ko mīļu un apēdamu. Tā var uztaisīt savu šokolādi ar ogām, riekstiem un sēkliņām. Tā var pagatavot īpašus sīrupus ziemas aukstajam laikam. Un tā var dalīties ar vasarā sagatavotiem ziemas krājumiem, ko esi taisījis ar lielu mīlestību. Es, godīgi, esmu pārlaimīga svētkos saņemt omītes marinētās sēnes un draugu pagatavotos veselīgos gardumus!

         

        ● SAŅEM TO, KO VĒLIES ●

        Šis punkts būs par to pašu tēmu – sarunāšanos ar apkārtējiem par dāvanām. Ja ģimene baidās vai nevēlās uzbāzties ar tādiem šķietami muļķīgiem jautājumiem, mēs droši varam pateikt paši savu dāvanu vēlmju sarakstu. Tas nav saistīts ar Ziemassvētkiem, bet mēs ar Andi ļoti precīzi pastāstījām savējiem, kas mums būtu noderīgs mazulim. Lai visi nesadāvina nevajadzīgas drēbītes un mantiņas. Esmu tik priecīga, ka mēs saņēmāmies par to runāt, jo šobrīd saņemam tieši tādas dāvaniņas, kas mazulim būs reāli noderīgas. Tāpat es šogad dzimšanas dienā ļoti gribēju sev nopirkt smaržas, kuras nav pašas lētākās. Pati vienmēr kaut kā atliku šo pirkumu, jo nebija manā prioritāšu sarakstā, bet zināju, ka tās dos ļoti daudz prieka. Tāpēc, kad tuvumā nāca dzimšanas diena, laicīgi palūdzu dāvināt man naudu, lai varu Barselonā smaržas iegādāties. Mans prieks par tik foršo dāvanu no vecākiem un vīratēva ir katru dienu! Lūk, tā dāvanām, kuras saņemam un kuras dodam, būtu jāliek justies cilvēkam!

        No sākuma tā runāšana par vēlmēm ir ļoti jocīga. Nu, neesam mēs pieraduši pateikt apkārtējiem, kas mums ir vajadzīgs. Bet tas ir labs treniņš! Tā mēs varam būt godīgi pret mīļajiem, kas vienkārši vēlas mūs jauki pārsteigt. Un prieks ir liels no abām pusēm, jo dāvinātājs ir trāpījis desmitniekā, bet tev viena vēlme no saraksta ir izsvītrota. Ja dāvinātājs nevar atrast, atļauties vai piemeklēt tādu dāvanu, kādu tu vēlētos saņemt, tad var sarunāt “drošās dāvanas”. Tā man ir ar omīti – esam sarunājušas, ka viņa vienmēr var dāvināt savas adītās zeķes un čības. Tās tiek lietotas ik dienas, caurumojas ātri, tāpēc vienmēr ir noderīga un superīga dāvana.

         

        ● DĀVINĀT NETVERAMO ●

        Un kā būtu, ja mēs dāvanas kā tādas nedāvinātu vispār? Varbūt mantu un lietu mums ir gana, bet pietrūkst kvalitatīvi pavadīts laiks kopā? Tas nodarbina manu prātu pēdējā laikā, jo jūtu, ka bieži bez tām lietām mēs varētu iztikt. Un dāvināt pieredzes. Piemēram, mums mīļi draugi uz kāzām uzdāvināja nevis fizisku dāvanu, nevis naudu, bet gan pārgājienu ar gardu paēšanu nobeigumā. Tā taču ir tik skaista dāvana! Mēs ar Andi pēdējā laikā viens otram dāvanas nedāvinām, bet palutinām sevi ar īpašām vakariņām mājās vai kādā restorānā, izejam pastaigāties vai vienkārši pavadām pilnu dienu divatā bez telefoniem un darbiem. Tā arī ir lieliska dāvana, ko varam uzdāvināt, vai ne? Tas neko nemaksā naudā, bet mūsu fantāzijā un laikā, ko varam sniegt viens otram. Uzdāvināt krustbērniem nevis kārtējo lelli, bet pilnu piedzīvojuma dienu ar teātri, gardu paēšanu un paspēlēšanos, nedarot pilnīgi neko citu. Es arvien domāju, ka šāda dāvināšana dotu daudz vairāk prieka par smuki sapakotām dāvanām zem Ziemassvētku eglītes.

         

        x x x

         

        Mūsu prātos dāvināšana ir iesēdusies vienā veidā – veikalu apmeklēšanā un naudas tērēšanā, bet tas var būt arī citādi. Varbūt šie Ziemassvētki ir tie, kuros vari paņemt kādu ideju no šīm, lai pavadītu tos mierpilnāk. Būtu taču tik jauki, ja nebūtu jāskraida pa veikaliem, pērkot zeķubikses māsas bērniem un dušas želejas omītēm, bet pārsteigt visus ar gardām, mājās pagatavotām končām. Un ticiet man, svētki būs vēl vairāk izdevušies, ja dāvināsim un saņemsim dāvanās jēdzīgas lietas. Un nebūsim izdeguši pēc svētkiem tā, ka jāņem vēl viens atvaļinājums.

        Mierpilnu jums visiem šo laiku ♡

         

        Mēs tikai priecātos, ja jūs katrs padalītos ar idejām, kā jūs dāvināšanu esiet “uzlabojuši” savā ģimenē. Jūsu komentāros vienmēr ir superīgas idejas, no kurām iedvesmojamies gan mēs, gan visi pārējie bloga lasītāji.

         

        Bilde: Andis Arnicāns

        58 COMMENTS

        Pērn radu Zsv svinībām katrs gatavojām dāvanu, kurā likām lietu, kas mājās nav iedzīvojusies, vai ir dubultā, vai kādu citu iemeslu netiek lietota. Ne grabažas, bet labas dzīvotspējīgas lietas. Un tad šīs dāvanas izlozējām. Un bija forši! Pārsteigums pat lielāks nekā par pirktu mantu.

        Nenromāli forša ideja! Būs mūms arī kādreiz jāiemēģina 🙂

        Paldies par ierakstu. Ļoti atbilst manām domām par “dāvināšanas drudzi”, kā dēļ šim mērķim ar draugiem arī izveidojām noderīgu mājas lapu http://www.giftup.lv, kur var reğistrēties, pievienot FB draugus un veidot savu vēlmju sarakstu, kurā jebkurš draugs var iemest aci pirms doties dāvanu meklējumos. Es biju ierakstījusi, ka vēlos Bee In bišu vaska alternatīvas pārtikas plēvei un draudzene tieši to uzdāvināja – SUPER! Forši saņemt to, ko vēlies, nevis kārtējo vannas bumbu. 🙂

        Sveiki!

        Aktīvi sekoju līdzi Jūsu “gaitām” un man aktualizējies jautājums tieši par dāvanām. Nez kāpēc iedomājos tieši par Jūsu ģimeni ar cerību pēc padoma/pieredzes stāsta. Un nonācu līdz šim rakstam.
        Esmu no ģimenes, kur apdāvināšanās ir ierasta lieta. Kad biju vēl bērns/jaunietis, tas šķita pašsaprotami, ka gan vecmāmiņas, gan vecāki un krustvecāki svētkos uzdāvina pa dāvanai. Tomēr gadiem ejot dāvanas nepazūd! Te varbūt nav runa par dzimšanas dienām vai vārda dienām – mūsu ģimenē ir radi, kuri apdāvina arī valentīndienā (vecmāmiņa, piemēram, ar kādu saldumu vai nieku) un pat Lieldienās (pieminēšu, ka man jau ir gandrīz 25, bet “zaķis” pie manis nāk joprojām).
        Es, protams, saprotu, ka droši vien prieks ir tam dāvinātājam, BET – man, saņemot dāvaniņu, kurā it kā ir nieki (krūzīšu paliktnīši, kāda tematiska svece vai salvetes), ir smaga sirds, jo šie nieki man sadzīvē neiedzīvojās un netiek lietoti, bet krājās, krājās, krājās… jo man ir žēl mest laukā (atdāvināt?) lietas, kuras cilvēks man ir dāvinājis, par tām izterējot naudiņu.
        Ko ar šo gribēju pateikt – kā runāt ar savējiem un saudzīgi “atradināt” no dāvināšanas, bet tā, lai cilvēks neapvainojas? Es patiešām gribētu dzīvot ar mazāk nevajadzīgām lietām, bet diemžēl šīs lietiņas pie mums nonāk arī dāvināšanas ceļā.
        Paldies, ja ir padoms, ko sniegt, bet paldies arī par uzklausīšanu! Tā tāda pēc-Lieldienu sāpe. 🙂

        Es uz to skatos tā – ja cilvēks daudz dāvina, tad tas ir veids, kā viņš izsaka savu mīlestību. Ja ir iespējams atrast veidus, kā šis cilvēks mīlestību var izteikt citādāk, tad to arī uzķert, pateikt, ka ļoti priecāsies, ja nebūs dāvanas, bet mēs, piemēram, varētu kopā aiziet uz kafejnīcu un pavadīt visu dienu kopā. Bet var gadīties, ka tā ir cilvēka lielākā mīlestības valoda, un var iedot sajūtu, ka tu to mīlestību atgrūd un negribi, tāpēc to var iemācīt izteikt citādi, meklējot variantus, kā šie cilvēki var dāvināt, bet to, kas tev vairāk vajadzīgs. Es, piemēram, uz svētkiem vienmēr izdomāju kādu lielāku dāvanu, kurai visi var kopā samesties. Apzvanu savējos un ar sajūsmu izstāstu, ka šogad dāvanu var nedāvināt, bet var piemesties manai sapņu lietai/pieredzei. Nu, ceru, ka man sanāca kaut kā sakarīgi izskaidrot 🙂

        Paldies par jūsu idejām. Patiešām raksts sanāca ļoti mīļš un vienlaikus nozīmīgs, jo ideja ar dāvanu izlozi ir ļoti laba – tad reāli var saņemt un pasniegt vajadzīgo un kāroto dāvanu, ja budžets ir ierobežots. Mūsu ģimenes tradīcija ir Ziemassvētku vakariņas pie omes – katru gadu ēdam tikai zivju ēdienus un gaidām dāvanas – katra ģimene ( mūsu, vecāku, omes un opes, tēva māsas) dāvina kaut ko katram no klātesošajiem – sanāk, ka katram cilvēkam vakara beigās ir 3 dāvanas – pārsvarā, ir konfektes, karstvīns, kādas zeķes, bet vienmēr sanāk saņemt kādu lielāku un foršu dāvanu 🙂 Man patīk tā tradīcija, ka Tev ( kā mazam bērnam) ir pilnas rokas 🙂 Es vienmēr jūtos laimīga. Pati māsām šogad dāvināšu Prāta Vētras koncerta biļetes ( https://www.ekase.lv/en/tickets/performances/prata-vetra-summer-concert-tour ), tantei, vecākiem un vecvecākiem šogad būs kādas aktivitātes no dāvanu servisa izlases ( https://www.davanuserviss.lv/davanas-pa-kategorijam/ziemassvetku-davanas-vecakiem ) – man šķiet izcila ideja uzdāvināt foršu vakaru, ideju, kā var pavadīt laiku kopā. Ko jūs domājiet par dāvanu kartēm un koncertu biļetēm kā dāvanām?

        Dāvanu kartes un biļetes ir forša lieta, ja noteikti zina, ka cilvēkam tieši tas ir vajadzīgs. Noteikti ir labāk uzdāvināt teātra biļeti uz izrādi, ko cilvēks ļoti gribētu redzēt, nekā kaut kādu lietu, kas viņam varētu nebūt tik aktuāla 🙂

        Paldies par rakstu!
        Izskatās, ka komentāru sadaļai būs jāiebuko vesela diena, lai izlasītu 😀
        Bet es vienmēr atrodu priekš sevis kaut ko gan rakstā, gan komentāros! Paldies

        Prieks, ka noder 🙂 Man jau pašai šķiet, ka komentāros bieži ir tik fantastiskas pērles, ka nevar neizlasīt!

        Tik ļoti aktuāli tas kļūst arī man, katru gadu jūtu zināmu spiedienu, esot vienai bez labi apmaksāta darba, apdāvināt visu plašo radu loku – neiespējami. Un arī pati teju nepieciešamība to darīt. Kā arī tradīcija – katrs noskaita pantiņu, lai dabūtu mantiņu, manī izraisa spraigas diskusijas -Ziemassvētkos taču dāvinām tāpēc, ka mīlam, nevis kāds noskaitījis pantiņu. Bet šis vēl procesā jautājums pašai sev. Jau vairākus gadus svētkos visiem dāvinu vienādas dāvanas – paštaisītus auduma maisiņus un tamlīdzīgi, taču daru to pirms kāds skaita dzejoļus un katru gadu ir savs stāsts itkā sagatavojot ceļu manai idejai par to, ka Ziemassvētkus var svinēt arī savādāk, ne tikai nervozējot, pārpūloties un beigās esot neapmierinātiem vai strīdoties par to, ka katram savas ekspektācijas un tās nav piepildījušās šajos svētkos.
        Šogad tieši plānoju kādu kopēju nodarbi, bet mēģinot aptvert 1 gada – 85 gadu vecuma mīļos ir visai izaicinoši. Plānoju sagatavot mūsu dzimtas Ziemassvētku pasakas uzmetumu, kuru kopīgi varētu papildināt un pabeigt – ar to, kas katram būtisks noticis, kas iecerēts nākamajā gadā. Nākamajos – 2018. gada Ziemassvētkos atvērt un paraudzīties kā ir gājis un rakstīt jaunu – pašiem savu Ziemassvētku pasaku. Kā veiksies – to redzēsim Ziemassvētkos.

        Padalies un pastāsti, kā tev gāja 🙂 Gribētu dzirdēt stāstu!

        Es šogad katram ģimenes loceklim abonēju žurnālu vai laikrakstu. Pasūtījumu veicu internetā, nebija jāstāv rindā un jāstreso. Un dāvana izstiepsies gada garumā. Un vēl viens milzīgs pluss, manuprāt, braucot uz laukiem, nebūs jāstiepj smagas tašas. Un arī ģimenei pateicu, ko vēlos saņemt es.

        Baigi forša ideja par to abonamentu 🙂 Paldies!

        Mums patīk sajūtu dāvanas – biļetes uz teātri, koncertiem, hokeju utt., dāvanu karte kafejnīcā, veikalā (ja zinu, ko cilvēkam vajag).
        Savā ģimenē dāvanas ir bērniem, viens otram neko nedāvinam.
        Jau pieminētās sajūtu dāvanas dāvinām pašiem tuvākajiem. Ja jāpietaupa naudiņa, dāvinām garšīgas ēdamas lietas. Kopumā izslēdzam maksimāli iepirkšanās drudzi jau gadiem. Ieskaitot ņemšanos ap svētku galdu.
        Ziemassvētku centrā ir Kristus.

        Runājot par dāvanām un ne tikai Ziemassvētku laikā, bet vispār, mēs pēdējā laikā esam nonākuši pie secinājuma, ka atpūtas mirkļi ārpus mājās ir kolosālas dāvanas, piemēram, biļetes uz vienreizēju mūziklu, vai vakariņas restorānā, vai SPA apmeklējums. Šo īpaši realizēju, domājot par maniem vecākiem, jo, pirmkārt, viņiem jau viss ir, otrkārt, kad viņi mūs, 5 bērnus, audzināja, arī viņiem nesanāca tik daudz laika pavadīt divatā, cik gribētos, tāpēc, tagad gribas viņiem uzdāvināt šos mirkļus divatā! Lai ir ko atcerēties! 😉 Mūsu lielā ģimene, ieskaitot vecākus, māsas utt., jau sen piekopj tradīciju jautāt, ko tu gribi, lai tev uzdāvina, vai arī man, piemēram, prasa par maniem bērniem! Tas viss ir kolosāli, ja es zinu savas vai bērnu vēlmes. BET reizēm var gadīties tā, ka man NAV ideju kārtējai bērnu dāvanai, jo viņu mums daudz, un svētku bieži… tad šie jautājumi var sākt “kaitināt”. Un ja man paliek pa grūtu izdomāt, piemēram, 5 mazas dāvaniņas no katra radiņa, tad mēs sametamies kopā vienai lielākai dāvanai, vai arī naudiņa ir lieliska dāvana, kas māca bērnam pašam izdomāt un kaut ko sev nopirkt 😉 Protams, no zināma vecuma. Un Xmas dāvanas mēs reāli un apzināti pērkam pāris dienas pirms pašiem svētkiem, jo visu šo laiku ir iespēja izdomāt, ko dāvināt katram no bērnam, apkopojot viņa vēlmju sarakstu, kā arī veikali pie mums tieši pirms svētkiem ir tukši, jo visi, visu sapērk jau tagad pirms pirmās adventes. Tad nu bez stresa un mierā 😉

        Mēs nepērkam dāvanas vispār. Man pašai pilnīgi pietiek ar svētkiem, baznīcu un svētku vakariņām līdz pusnaktij. Dāvanas? Man tiešām ir viss, kas vajadzīgs, un ja arī kas nav, esmu taču pieaudzis cilvēks, un patiešām nopērku pati, kas man nepieciešams, un laimīgi, ka tā domā visa ģimene. Bērni gan saņem dāvanas, viņi tic vecītim un cītīgi skaita pantiņus un dzied dziesmiņas. Mīļi.
        P. S. Mēs katru gadu gatavojam un sūtam dāvanu pakas trūcīgajām ģimenēm, jāsaka, ka tas tiešām sagādā prieku. Kā arī taisām kartītes vientuļajiem pensionāriem. ?

        Pēdējos gadus uz Latviju Ziemassvētkus svinēt vairs nebraucam. Un, ja atklāti, tad ne jau tikai tāpēc ka uz Ziemassvētkiem biļešu cenas ir astronomiskas, bet dēļ nenormālā stresa kas tur valda. Pirmo gadu, kad palikām svētkus svinēt mājās, Oslo, es biju tādā sajūsmā, jo man patīk mana izrotātā egle, mans uzklātais svētku galds un miers kas valda mājās. Ir skumji nesatikt brāļus un māsu, bet viņus es varu satikt arī citā laikā, kad neviens nejūtas spiests meklēt dāvanas un stresot par to kādas krāsas auskarus man nopirkt.
        Par foršām idejām…
        Ir forši uzdāvināt visiem kopīgu pasākumu. Mēs vienu gadu uztaisījām manai un vīra ģimenei pastaigu no Laso viesnīcas līdz Ninierim un atpakaļ. Pastaiga bija kopā ar Laso darbiniekiem un viņu dzīvniekiem: zirgiem, ēzeļiem, kazām. Kad pārnācām no pastaigas, paēdām vakariņas Laso, kas iepriekš tur bija pasūtītas. Pasākums bija jauks un noteikti letāks kā uzdāvināt 20+ cilvēkiem katram pa mazam nieciņam.
        Es Ziemassvētkus mīlu tikpat ļoti cik Tu. Lasot Tava raksta sākumu, likās ka runa ir par mani pašu. Un Ziemassvētku izloze ir kaut kas ko es gadu pēc gada mēģināju ieviest kā tradīciju ar vīra ģimeni, tur visus pārņem Zsv drudzis, kas pārsvarā beidzas ar nevajadzīgām drēbēm un niekiem, bet tā arī man neizdevās to ieviest. Varbūt arī tas ir vēl viens iemesls kāpēc pēdējos gadus man patīk Ziemassvētkus svinēt četratā, MŪSU ģimenē, MŪSU mājā.
        Šodien pirmais decembris. Bērni šogad dabūja ģimenes aktivitāšu adventes kalendāru . Šodien pagatavojām melleņu maršmelovus. Un bija tik jautri un forši. Svētkos jākoncentrējas uz attiecībām nevis mantām. Tad tie izdodas.
        Lai jauks gaidīšana laiks ?

        Priecīgus aizgājušos svētkus, Kristīn! Es ticu, ka svētku laiks jebkur (arī Latvijā) var būt skaists, mierīgs un mīļš, tik dažreiz pārmaiņām ir vajadzīgs laiks. Lai izdodas kādos svētkos izjust tieši to, ko vēlies arī plašākā ģimenes lokā 🙂

        Nešaubīgi varu teikt, ka Ziemassvētki ir mans mīļākais laiks! Ar vissiltākajām bērnības atmiņām, kas saistīts ar brīnumu gaidām, svētvakara dievkalpojumu, svecīšu smaržu! Mmm 🙂 Un es laikam esmu dāvanu frīks 😀 Man tik lielu prieku sagādā pirmām kārtām domāšana par dāvanām, tad to gādāšana un, protams, pasniegšana. Jā, vienmēr prātā sēž kalkulators un arī vīrs 😀 Šogad, lai izvairītos no skriešanas pa veikaliem (ko patiesībā nekad īsti neesmu darījusi, jo vienmēr laicīgi jau zinu, ko gribu katram dāvināt), lielu daļu dāvanu laicīgi pasūtīju online. Atlika tikai daudzas pastaigas līdz Omnivai 😉 Viens gan – esmu 100% par paštaisītām un jēgpilnām dāvanām. Lai arī pagaidām mēs esam tipiska “patērētāju” ģimene šajā skatījumā, varbūt ar laiku ieviesīsim kādu “taupīgāku” risinājumu! Paldies par daudzajām idejām!

        Vairākus gadus ģimenē piekopjam tradīciju, ka izlozējam kādu cilvēku un tam sagādājam dāvanu. Pēdējos divus gadus arī izdomājam tēmu izlozes dāvanām, piemēram, šogad būs tēma -siltums!
        Nākamam gadam ir padomā sagādāt dāvans, piemēram, dzīvnieku patversmei un kopā tās nogādāt un izjust dāvināšanas prieku citiem.

        Paldies, ka padalījies, jo tā ideja par svētku tēmu man baigi, baigi patīk 🙂

        Man ar kaut kā gadiem jau šķiet, ka Ziemassvētki vairs nav tas mierpilnais, ģimeniskais laiks, bet gan kļuvuši tik ļoti komercializēti. Man žēl tos bērnus, kas mūsdienās vairs nesapratīs, ka tas vairāk ir par došanu, nevis dāvanu saņemšanu…
        Es jau vairākus gadus esmu šajā ziņā “sevis meklējumos”- kā pirkt, kam pirkt, cik daudz pirkt, varbūt loteriju, nedāvināt nemaz…
        Šogad visiem paziņojām (nevis mēģinājām vienoties), ka dāvanas negribam un mēs dāvināsim tikai bērniem… ja kāds, ko dāvinās, tad tā jau katra izvēle. Un tagad absolūti izbaudu to, ka nav jau no novembra beigām jāsāk meklēt dāvanas, bet vienkārši mierīgi pavadu šo adventes laiku…

        Es arī baigi izbaudīju, ka šogad nebija jāskrien un jāmeklē sīkumiņi dāvanās, ko palikt zem eglītes. Tādu mieru un svētku prieku varētu saglabāk ikkatru gadu 🙂

        Ai, cik jauki un patiesībā jau drusku gaidīju te rakstu par Ziemassvētku tēmu! Man ļoti patīk paštaisīto dāvaniņu un “pieredzes” dāvināšanas pieejas.

        Par paštaisītajām dāvanām – divus Ziemassvētkus atpakaļ abi ar draugu nolēmām savējiem sagatavot paštaisītu konfekšu kastītes, kas iekļāva visu tradicionālo – Serenādes, Trifeles un mūsu versiju par Rafaello. Joprojām atceramies, kā 6 stundas taisījām končas, katra bija jāāpčubina, jāiemērc šokolādē un visas daudz maz jādabū vienā formā. Process foršs un savējo prieks un komunikācija, kas grozījās ap dāvanu (kuras ir favorītkončas, kas tur iekšā utt.) bija superīga! 🙂 Vēl idejas – paštaisīta piparkūku mīkla (ko tad tai pašā Ziemassvētku laikā var kopīgi arī izcept), tēju maisījumi ar īpašiem nosaukumiem (pats process interesants – meklēt garšas, kas saskan un izdomāt katrai īpašo stāstu īpašajam cilvēkam), dateļu karamele vai paštaisīta nutella burciņā.
        Par “pieredzēm” – manā lokā cilvēki daudz biežāk dalās ar to, ko gribētu piedzīvot (piemēram, teātra izrādi, kuru traki gribās redzēt, bet nekad nevar paspēt noķert biļetes vai kādu foršu lekciju kursu, kuram īsti nav sanācis pieteikties). Tad nu zinot šādus faktus, manuprāt, forši iedot impulsu gribēto beidzot izdarīt! Tā es pati ļoti gribot, bet drusku baidoties, beidzot aizgāju uz akvareļu kursiem (jo bija dāvana) un no sirds iepriecināju vecākus ar biļetēm uz kāroto JRT izrādi. Itkā joprojām naudas tērēšana, bet dāvanas saņēmējs tiek pie pieredzes, ko sirds kāro un kas sniedz daudz vairāk kā vēl viena smuka krūze. Pie tam – tieši uz šīm lietām (kultūru, izglītību, radošām nodarbēm) dažkārt gribas ietaupīt, sakot, “Ai, nu ko tad es sev tērēšos!” vai “Gan jau paspēšu, kad mazāk darba”.

        Cik foršas idejas! 🙂

        Mēs vienu gadu ar Andi katrai ģimenei mums apkārt uzdāvinājām pledu ar izšūtu eņģelīti, ko pati darīju. Pledi vēl joprojām visās mājās silda kādu vakaros ?

        Ooojāāā, Ziemassvētku laiks!
        Vienu gadu piekopām tradīciju – pāris dāvina pārim, protams ar noteiktu dāvanas budžetu. Vēl ir mēģināts dāvināt vienam konkrētam cilvēkam – arī labi! Bet… nu jau vairākus gadus piekopjam sirds siltu un maksimālu ‘no stress svētku pavadīšanas laiku – savācās kopā vairāki pāri /
        ģimenes locekļi, katrs sarūpē svētku galdam savu ‘firmas ēdienu ( pirms tam gan pārrunājam, lai uz galda nav tikai rasols vai tikai štovēti kāposti). Kad svētkos esam gan paēduši, gan aprunājušies, kopīgi lemjam, kurai organizācijai kopīgi vēlētos ziedot un tad jau ar datora starpniecību paveicam labo darbiņu, atnesot Ziemassvētku prieku kādam, kuram tas tiešām ir kā daļa no lielas laimes. Un ziniet, tas ir gan skaisti, gan gandarījuma pilns vakars!
        Rezultātā, laikus jāparūpējas tikai par mielastu, jāapdomā, kur vēlētos virzīt naudiņu ziedojumam un vienkārši būt – būt ar mīļajiem!

        Vājprāts, cik forša ideja! Man taču tas bija pavisam izskrējis no prāta. Paldies, ka atgādināji :))

        Ziemassvētkus svinu kopā ar savu ģimeni (2 pieaugušie + 2 mazi bērni), saviem vecākiem un vīra vecākiem. Ar dāvanām mēģinājām dažādi. Sākotnējie gadi bija ar apdāvināšanos “visi visiem”, tad gads bez dāvanām. Bet nu jau vairākus gadus ir sekojoši – pieaugušie dāvina 1 dāvanu tikai savam laulātajam, bērniem dāvanu dāvinām mēs – viņu vecāki. Dāvanas nes/pie durvīm atstāj Ziemassvētku vecītis. Tad nu katrs tiek pie 1 dāvanas. Šo variantu atzinām par piemērotāko, lai nav lieka stresa, tēriņu, nepiemērotu dāvanu un bērni pārapdāvināti.

        Man tik ļoti patīk lasīt dažādos ģimeņu risinājumus 🙂 Forši!

        Mūsu ģimenē šo “vienas dāvanas” principu piekopj jau sen 🙂 Daram pat vēl tā, ka ir viena dāvana uz ģimeni. Protams, arī mums izņēmums ir bērni.
        Tomēr, zinu, ka vienalga ir cilvēki, kam tas nav pieņemami :(…, kam pašu gatavotais neskaitās kā dāvana…jāsaka gan, ka ir pat žēl šos cilvēkus.
        Lai mums visiem gaišs prāts šajā pirmssvētku laikā un labas domas un satriecošas idejas!

        Lai top, Linda! 🙂

        Mēs dāvanās netērējam pat tos 30 EUR. Ne jau tajā dāvanā ir tas prieks, bet kopā būšanā, pārsteigumā, gaidīšanā, dzejoļa skaitīšanā. Esmu saņēmusi Dāvanu kartes no māsas ar iespēju izvēlēties viņas ceptu kūku man vēlamā laikā, vai vakariņas pie viņas pēc teātra izrādes. Bērniem esmu dāvinājusi Dāvanu kartes ar pasolījumu N reizes palīdzēt(t.i. izpildīt viņu vietā) tikt galā ar vizuālās mākslas vai krievu valodas mājas darbiem(sorry skolotāji). No bērniem esmu saņēmusi Dāvanu kartes, ka ar vīru , iepriekš piesakot, varam dabūt brīvus vakarus, kuros tiks pieskatīti mazākie brāļi vai māsas un mēs varam iet uz kino, vai teātri, vai kur citus. Brālim garšo piens – māsa inčīgi iesaiņo piena paku. Tētim garšo gaļa – viņš saņem grezni iesaiņotu žāvētas gaļas gabalu. Omai garšo banāni, bet viņa tos nepērk pati, jo ir taču āboli dārzā, ko ēst, tāpēc vecītis viņai atnes babānus. Nu, tā mēs darām un visiem ir prieks. Protams neizpaliek “Īstas” dāvanas mazajiem bērniem – lego, grāmatas u.c. noderīgas lietas un arī teātru/koncertu biļetes mūsu starpā ir populāras, bet sū..iņus pirkšanas pēc nepērkam. Vakara beigās visi bildējamies katrs ar savu mīļāko dāvanu un ir mums kopbildes ar gaļu, pienu, banāniem:-))
        Lai visiem priecīgi svētki!

        Tik foršas idejas! Paldies, ka padalījies :))

        Reiz, kādā sarunā ar draudzeni uzzināju, ka viņas mājās siltu zeķu trūkums, jo visas tuvējās adošās vecmāmiņas nu ada uz mākoņmaliņas. Arī manā radu pulkā adu es vienīgā. Tā nu, kur tie gadi, manas Ziemsvētku dāvanas sāk gatavoties jau vasaras vidū, lai uz svētkiem apklaušinātajiem radiem un draugiem, kuri vien to vēlas, ir pareizās krāsas un lieluma zeķes, cepures, šalles un cimdiņi.
        Vēl man patika ideja, kuru dzirdēju citās mājās -tīņu vecuma dēls savai mammai uzdāvanājis smuku aploksnīti, bet iekšā zīmītes – gājiens uz veikalu pēc pirkumiem, nomazgāt traukus, uzcept cepumus, pastaiga ar suni, nopļaut mauriņu… Ar norādītu pakalpojuma derīguma termiņu, kurā to var izmantot.

        Jā, pašas darinātas lietas (it īpaši adījumi) ir cieņā arī mūsu mājā. Tas laiks, enerģija un mīlestība, kas tur ielikta, ir tik skaista!

        Un man ļoooti patīk ideja par palīdzību sarakstu. Tā ir lieliska ideja visiem! Nebiju tā domājusi, bet tagad tā vien prasās ik pa laikam Instagram ielikt kādu no jūsu pieminētajām idejām. Lai cilvēki, kas neizlasa komentārus, arī tiek pie tik foršām idejām 🙂

        Pastāstīšu vienu diezgan praktisku padomu par dāvanām bērniem, ko pati piedzīvoju strādājot rotaļu veikalā(ekoloģisku un dabīgu mantu veikalā).
        Ja bērns ir mazs, viņš uz dzimšanas dienu tiešām gaida dāvanās interesantas mantas(nevis zeķes vai naudu).
        Un man personīgi bieži ir bijis tā, ka bērnu dzimšanas dienās uzdāvinātas tiek divas vienādas vai bērnam nevajadzīgas mantas(uz šīm dzimšanas dienām nāk arī cilvēki bez bērniem, kas varbūt nesaprot, ko tam mazajam viņa vecumā vajag).
        Tad nu lūk, lai to visu novērstu, ko dara mammas, kas vislabāk zin, kas vina bērnam vajadzīgs?
        Mana pieredze strādājot veikalā par pārdevēju: māmiņa atnāk uz veikalu un sastāda dāvanu sarakstu(konsultējoties ar pārdevēju par piemērotāko viņas bērna vecumam un attīstībai). Šis saraksts ar vēlamajām un nepieciešamajām dāvanām paliek veikalā, un lai atbieglotu viesu rūpes- viņiem tiek norādīts veikala uz kuru var iet, kur ir šis saraksts, un pašiem izvēlēties, kuru no sarakstā pieejamajām lietām nopirkt un uzdāvināt bērnam.
        Ieguvumi- bērnam tiek uzdāvinātas dāvanas atbilstoši viņa vecumam, tās nedublēsies, viesiem nav īpaši jālauza galva!
        Nu tā vienkārši mana pieredze ar ko saskāros un iespējams kādu reizi izmēģināšu arī saviem bērniem, kad man viņi būs ?

        Wow, ideja vienkārši lieliska! Paldies, ka padalījies :))

        Pilnībā piekrītu! Mēs pagājušajā gadā sākām dāvanu vietā spēlēt galda spēles. Fantastiski! Jo mani pārāk stresina doma par negribētu dāvanu saņemšanu – zinu, ka pēc tam tās metīšu laukā un negribas, lai kāds apvainojas. Tad nu šāda alternatīva ļoti jauki visu atrisināja.

        Šī ir tik forša ideja! 🙂 Paldies, ka padalījies!

        Jau ilgāku laiku praktizējam svētkos dāvināt biļetes uz kādu pasākumu vai dāvanu karti kādā restorānā, bet nu jau jāsāk pierakstīt, kur kas ir bijis un ko redzējis, lai nenošautu greizi 🙂 Ar maniem vecākiem Ziemassvētku laikā ejam uz resotrānu un tad uz kādu teātra izrādi vai operu – tā darām jau kuro gadu, un izskatās, ka vecāki gaida šo laiku vairāk par visu pasaulē! Šogad man bija doma aizstāt dāvanas ar ziedojumiem labdarībai, bet nezinu, kā visi to uztvers. Papildus tam arī mums ap šo laiku ir gaidāms ģimenes pieaugums, līdz ar to jau sāku uztraukties, ka konkrēti jāpasaka, kurš ko varētu mazulim īpašu uzdāvināt, lai viss mans ilgi veiktais skapju revidēšanas rezultāts nav izgaisis…

        Par tām mazuļa dāvaniņām runājot, mēs ar Andi arī daudz par to domājam, jo mums mazulis ar ap to laiku gaidāms. Mēs, piemēram, aizgājām uz konkrētām vietām, pat veicām pasūtījumus un dosim savējiem ziņu, ka, ja viņi vēlas, var doties uz kādu no vietām un tās lietiņas mūsu vietā izņemt un uzdāvināt. Tā mēs pasūtījām ligzdiņu no Pāces vilnām (tur tās krāsu un materiālu iespējas ir tik lielas, ka nezinātājs var baigi nošaut greizi), un, ja kāds vēlēsies sagādāt mums dāvanu, varēs aiziet tai pakaļ un mums uzdāvināt. Tā cilvēks būs uzdāvinājis kaut ko noderīgu un mums vajadzīgo. Vēl viens ieteikums tepat komentāros bija no meitenes, kas strādāja veikalā. Var aiziet uz kādu vēlamu veikalu, iedot pārdevējai sarakstu ar lietām, kuras cilvēki var iegādāties, un visus sūtīt uz to veikaliņu. Tā netiks iegādātas liekas un bieži pat vienādas mantas. Varbūt noder kāds no šiem ieteikumiem 🙂

        Mana ģimenes puse ir palikusi pie sava un grib dāvināt ar pārsteigumiem ikvienam, bet visi ir iemācījušies forši noskaidrot ko kurš vēlētos un dāvanas vienmēr ir pārdomātas un fantastiskas. Ir arī savas dāvanu tradīcijas, kuras nu jau vairs neizpildīt nevar, piemēram es katru gadu taisu ģimenes kalendāru, kurš rotā katras mājas visu nākamo gadu ar mūsu pašu bildēm.

        Mana drauga ģimene svētkiem pieiet daudz praktiskāk. Google drive katrs izveido savu sarakstu un pēc noteikta datuma nedrīks vairs savu dokumentu apskatīt. Tad nu Decembra mēnesis ir tam, lai visi pārējie kopīgi šo sarakstu varētu piepildīt (lasi- nopirkt) cik nu kurš var atļauties, izstrīpojot jau nopirkto, lai citi zin, ko vairs nepirkt. Tā nu katrs saņem patiešām to ko vēlas svētkos un nav divas vienādas grāmatas zem galda (neticami, bet tas lielākoties notiek katru gadu).

        Čau, Amanda! ?

        Man tā patīk, ka katra ģimene ir atradusi savu veidu, kas strādā, lai tiktu iegādātas foršas un noderīgas dāvanas! Un tava drauga ģimene to ir aiznesusi jau citā, digitālā līmenī. Super 🙂

        Ja es pareizi saprotu, tad varu tev teikt – pasveicini mammu ❤️

        Mēs ar draudzenēm šādi atklājām lapu drawnames.com. Izveidojam savu Ziemassvētku pasākumu ar noteiktu budžetu, “piereģistrējamies” ar epasta adresēm un slepeni izlozējam svētku “draudziņu”, ko pārsteigt. Tur iespēja norādīt savus hobijus/ vaļaspriekus un izveidot savu vēlamo dāvanu listi. Plānojam ieviest to arī tuvāko radu lokā, jo ne visi ir gatavi tā uzreiz atklāt, ko kāro sirsniņa. Savukārt, svētku budžetu krāju cauru gadu atliekot pavisam nelielu summu (tiešām simbolisku) un to nu decembrī sāku tērēt gan noskaņas radīšanai, gan dāvanām bērniem un tuvākajiem (arī tos gardumus par kaut ko jau ir jāpagatavo). 🙂
        Lai sirdssilti svētki!

        Mīļš paldies, ka padalījies ar savu pieredzi 🙂 Par tādu aplikāciju nemaz nebiju dzirdējusi. Padalīšos kādā mirklī arī ar citiem, varbūt kādam noder 😉

        Man no bērnības patīk gatavoties svētkiem, vnm pati kautko sagatavoju, man ļoti patīk pašai izgatavot kautko. Šogad ar sagatavosim pašdarinātas, bet noderīgas lietas.
        Labi bērniem es negatavoju, jo man ļoti patīk vēl tā viņu ticēšana Ziemassvētku vecītim un uzreiz sapratīs, ka mamma sataisijusi,un, kas man sagādā vēl lielāku prieku, ka manas meitas nepavisam nav prasīgas, vislielākā un svarīgākā Ziemassvētku dāvana ir kinderola, jo to viņas dabūn tikai Ziemassvētkos 😀
        Lielā meita sāk jau vairs neticēt Rūķim, bet tad paziņoja diezin vai mamma un tētis pirktu kautkādas tādas mantas, ko parasti nepērkot 😀 Skanošu putniņu, Troļļu princesi Popiju utt.,
        Bet jā! Es esmu sākusi praktizēt pasakot, ko es gribu, vai aizsūti attēlu.

        Mazie un viņu ticēšana rūķim ir tik forša! Māsai vecākā meita tagad ļoti interesējas, kā tad tā dāvanu gatavošana notiek Ziemassvētku vecīša galā :))

        Un man tik ļoti patīk tas, ka bērns svētkos saņem kaut kādu gardumu, ko ikdienā nesaņem, bet iegūs tieši konkrētos svētkos. Tas ir tik forši!

        Paldies jūsu ģimenei par to, ka esat izveidojuši šo lapu, kurā smelties superīgas idejas un iedvesmu tam, ka tas, kā es esmu izsapņojusi dzīvot ir iespējams arī tepat, realitātē.
        Kas attiecas uz dāvanām, mūsu ģimenē loterija ir ieviesta jau sen, un ne tikai Ziemassvētkos, bet arī dzimšanas dienās. Patiesībā tieši Ziemassvētki ir tā reize, kad lozējam, kurš nākošgad kuram dāvinās dāvanu. Esam liela ģimene (12 pieaugušie, neskaitot bērnus), un dažus gadus atpakaļ konstatējām, ka dzimšanas dienu dāvanās katru gadu 1 cilvēks tērē pat vairākus simtus eiro (!!). Nav jau žēl, bet dažkārt tas liek pievilkt jostu ciešāk, it sevišķi tajos trakajos mēnešos, kad dzimšanas dienas nāk viena aiz otras, un katru reizi ir problemātiski bez pārpratumiem saorganizēties. Tāpēc katrs ir atbildīgs par vienu cilvēku, ir noteikts budžets un visi ir apmierināti.
        Arī runāšana un jautāšana mūsu ģimenē ir ierasta lieta, tāpēc katrs vienmēr saņem to, ko pats ļoti vēlas, bet ir iespēja arī izvēlēties variantu – pārsteidz mani!
        Savukārt, ar tuvākajām draudzenēm, kuras ir ļoti mīļas, bet atšķirīgo ikdienas ritmu dēļ izdodas satikt visai reti, esam ieviesušas dāvanu “Dāvinu Tev savu laiku!”. Parasti tā ir kāda skaista apsveikuma kartīte, grāmata vai kāds našķītis ar pievienotu informāciju par to, kad, kur un cikos ir jāierodas, lai kopā pavadītu dienu/nedēļas nogali. Var tikt atklāts viss plāns un piedāvāta iespēja izvēlēties datumu vai arī noteikts konkrēts datums un, piemēram, apģērbs, bet aktivitātes paturētas noslēpumā. Mums tie visbiežāk ir pārgājieni, laivu braucieni vai jebkādas citas aktivitātes dabā, dažkārt arī teātra apmeklējums ar “bed&breakfast” pie aicinātājas, kopīgas sveču liešanas u.tml., bet citām kompānijām noteikti varētu būt arī vēl daudzas citas nodarbes.
        Tas arvien vairāk kļūst skaidrs, ka laiks ir dārgākais, kas mums ir, tāpēc, kas gan varētu būt vēl labāk dāvana!

        Mums ir milzīgs prieks, ka cilvēki lasa mūsu blogu, iedvesmojas un dalās ar savām pieredzēm. Mūsu dzive ir pamatīgi mainījusies, kopš tajā ir ienācis Seek the simple ❤️

        Man ļoti patīk tevis pieminētās idejas, tāpēc plānoju visu decembri Instagram ar visām komentāros pieminētām idejām padalīties. Tā, lai tie, kuri neizlasa komentārus, tiek pie tik foršiem risinājumiem dāvināšanas jautājumā 🙂 Paldies!

        “un krūzi ar Ziemassvētku tematiku, bet kam tas viss ir vajadzīgs? ” hei, tās ir manas mīļākās krūzes! 😀 bez jokiem, es no tādām dzeru tēju katru dienu. 😀

        bet ja nopietni, es ļoti atbalsu tēriņu samazināšanu svētkos, un ļoti daudz par to runāju ar savu ģimeni un radiem. ir izdevies visus pārliecināt, ka daudz foršāk ir uzdāvināt kaut ko pašdarinātu vai samesties kopā dāvanai, individuāli netērējot lielu naudu, un svētku laiku izbaudīt mierīgi, neuztraucoties par to, kas (ne)atradīsies makā janvāra sākumā. un izpaliek arī trakā skriešana pa veikaliem! tāpat vienmēr cenšamies noskaidrot, vai ir kaut kas nepieciešams, un bieži vien kādam vajadzīgas jaunas koka lāpstiņas, kāds grib šalli ar latvju rakstiem, kādam uz svētkiem vajag jaunus auskarus vai lūpu krāsu, un dāvināšanas prieks ir daudz lielāks, zinot, ka saņēmējs par dāvanu tiešām priecāsies! ļoti ceru, ka no raksta iedvesmosies arī citi!

        Ak, par tām krūzēm – tas ir tik personīgi 😀 Man tās tracina, cits laimīgs. Bet ideju jau tu saprati :))

        Paldies par padalīšanos! Es patiešām domāju, ka ar raksta palīdzību komentāros iegūstu tāāādas pērles, ka katrs varētu paņemt kādu interesantu ideju 🙂

        Mēs ar ģimeni (kurā visi bērni ir lieli un jau ar vairākiem saviem bērniem) , kad sākās “krīzes gadi” izlēmām ziemassvētku dāvanas cits citam vairs nedāvināt, bet katrs atnest kādu gardumu, ko pievienot kopīgajam svētku galdam. Mazajiem gan kādas dāvaniņas tāpat tika sagatavotas, bet nebija vairs tā lielā apdāvināšanās, kas pēc tam dzen izmisumā, jo visa nauda pēc svētkiem iztērēta.. Šo principu paturam vēl aizvien un tāda īpašāka apdāvināšanās katram paliek mazā ģimenes sastāva ietvaros. Beigās jau tie vien ir svētki un dāvana, kad visa lielā ģimene varam sanākt un svinēt kopā 🙂

        Redz kā, kādi grūtāki laiki ir ieviesuši jaunu un skaistu tradīciju 🙂 Tā tik turpināt!

        piekritu, ka ši doma ir ļoti laba izlozēt vienu. mēs to praktizējam jau vairākus gadus un ir ļoti ļoti labi!
        mēs sarunajām ari tā, ja kāds grib apdavinat visus (musu ģimene tadi cilveki ir, mani ieskaitot), tad pārējās izņemot to vienu ir paštaisitas dāvanas:)

        Galvenais, lai katras ģimenes noteikumi strādā un neviens nejūtas apdalīts un/vai vainīgs, ka kaut ko nav sagatavojis 🙂 Tā, lai svētki patiešām paiet mierā un kopābūšanas priekā ❤️

        KOMENTĒT

        Tavs e-pasts netiks publicēts. Obligātā informācija atzīmēta *